Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%.

Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi.

Atbilde

Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem cita starpā pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā (izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas)¹.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība 107. punktā noteikts, ka gadījumā, ja fiziskā persona nevar uzrādīt nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību vai individuālā komersanta reģistrācijas apliecību vai ienākuma izmaksātājam nav iespējams par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, kuru iemaksā budžetā. 

IIN likuma 11. pantā noteikts, ka ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti arī ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas.² Ja persona ir izvēlējusies tā saucamo paziņoto saimniecisko darbību, tātad bez saimnieciskās darbības reģistrācijas VID, tai nav tiesību piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu³.

VID Metodiskajā materiālā par nodokļiem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem skaidrots, ka ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ir īres vai nomas maksa, kā arī īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu), maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu, nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, un citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas. Ja fiziskā persona ir izmantojusi tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, saskaņā ar šo VID materiālu personai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek visus šī metodiskā materiāla 2. nodaļā minētos ieņēmumus.⁴ 

Ņemot vērā iepriekš minētās normas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis autores ieskatā nomniekam būtu jāietur no visas iznomātāja rēķinā norādītas summas, tai skaitā PVN. 

Arī VID konsultanti telefoniski skaidro, ka nomniekam, apmaksājot iznomātāja rēķinu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pēc 10% likmes jāietur arī no PVN, jo tas, tāpat kā īpašuma ekspluatācijas izdevumi, ja nomnieks tos maksā iznomātājam, ir uzskatāms par iznomātāja ieņēmumu. Arguments, ka PVN būtībā nav iznomātāja ieņēmums tāpēc, ka tas būs jāsamaksā valsts budžetā, diemžēl ir apstrīdams, jo arī komunālie maksājumi, ja nomnieks tos maksā iznomātājam, faktiski ir īpašuma ekspluatācijas izdevumu kompensācija un personai, darbojoties kā reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam, tiktu kvalificēti kā saimnieciskās darbības izdevumi, nevis ar nodokli apliekams ieņēmums. 

Kā zināms, iespēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli bez saimnieciskās darbības reģistrācijas tika ieviesta, lai atvieglotu nodokļa aprēķināšanu un grāmatvedības uzskaiti tā saucamajam mazajam biznesam, t.i., personām, kurām pieder neliels skaits īpašumu, piemēram, viens vai vairāki dzīvokļi, un ar tiem saistītie izdevumi nav būtiski. Ja ar ienākumu gūšanu saistīto izdevumu apmērs palielinās, īpašniekiem būtu vēlams izvērtēt, kas ir izdevīgāk, un realizēt izvēles tiesības — veikt paziņoto saimniecisko darbību un maksāt 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem vai reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokli pēc lielās likmes (20%, 23% vai 31,4%) maksāt no starpības starp ieņēmumiem un IIN likumā minētajiem izdevumiem.

¹ IIN likuma 17. panta 10. daļas 7. apakšpunkts.

² IIN likuma 11. panta 2. daļa.

³ IIN likuma 11. panta 12. daļa.

⁴ VID Metodiskā materiāla 2. nodaļas 7. punkts un 5. nodaļas 25. punkts, materiāls publicēts https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/met_nodokli_no_dzivokla_iziresanas_iznomasanas_ienakumiem_2.pdf

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā