Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. 

Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas.

Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Šajā darījumā saistības uzņemas ne vien pilnvarnieks, bet arī pilnvaras devējs.

Tomēr, pirms pilnvarojat kādu personu, pārliecinieties par izsniegtās pilnvaras saturu un pilnvarojuma apjoma robežām. Fiziskai personai, kurai tiek izdota pilnvara, ir jābūt zināmai, uzticamai un pietiekami kompetentai jomā, kurā tā uzņemas pārstāvēt pilnvaras devēju.

Pilnvaras apjomam jābūt atbilstošam uzticētajam pienākumam, lai pilnvarnieks varētu kvalitatīvi veikt viņam doto uzdevumu. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīgi, lai pilnvarojuma apjoms nebūtu pārāk plašs un nepiešķirtu pilnvarniekam tādas tiesības, kuras pilnvaras devējs tomēr vēlas paturēt tikai savā pārziņā.

Jāņem vērā, ka tās darbības, kuras būs veicis pilnvarnieks, pilnvaras devējam būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām, izņemot gadījumus, kad pilnvarnieks ir pārsniedzis pilnvarojuma apjomu. Pilnvara dod pilnvarniekam tiesības stāties tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām un darboties kā pilnvarotāja vietniekam. Vēl jāvērš uzmanība, ka pilnvara tikai sniedz tiesības vest lietas, taču to neuzliek kā pienākumu.

Civillikums neparedz, ka katra pilnvara būtu jāapstiprina pie notāra, tomēr to var pieprasīt citi likumi un iestādes. Sagatavojot pilnvaru, pievērsiet uzmanību speciālajiem noteikumiem, kuri paredz pilnvaru notariālu apliecināšanu. Piemēram, Civilprocesa likums paredz, ka pilnvarai fiziskas personas pārstāvībai tiesā jābūt notariāli apliecinātai.

Pilnvaras tulkojums nepieciešams, ja dokuments ir izsniegts ārvalstīs, svešvalodā un iesniedzams vietējās iestādēs. Saskaņā ar Valsts valodas likumu tulkojumam pievienojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Apliecināšanas prasība ir līdzīga kā pie pilnvaras apliecinājuma.

Pilnvaras paraugus varat atrast arī Rīgas šķīrējtiesas tīmekļvietnē (www.court.lv) sadaļā „Atbalsts – Tipveida dokumentu paraugi” (Dok. Nr. 1 un Nr. 2).

Pilnvarojuma veidi

• Mutvārdu pilnvarojums

Praksē ir ierasts, ka pilnvara sastādāma rakstveidā, taču ir gadījumi, kad pilnvarojums tiek izteikts mutvārdos. Šķīrējtiesvedības praksē ir gadījumi, kad kāda no pusēm vēlas realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību un vēlas mutiski pilnvarot citu personu, kas nodrošinās tās aizstāvību. Parasti mutvārdu pilnvarojums tiek izteikts tiesas sēdē, un šāds pilnvarojums jānoformē arī rakstveidā, proti, pilnvaras devējs šķīrējtiesas sēdē iesniedz rakstisku pilnvaru un papildus mutvārdos pilnvaro konkrēto personu, norādot tās pilnvaru apjomu. Mutvārdu pilnvarojums nav nepieciešams, ja iesniegtā pilnvara ir notariāli apliecināta.

• Speciālpilnvara

Ar speciālpilnvaru tiek uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas. Šī pilnvaras forma parasti ir paredzēta izmantošanai tikai konkrētās iestādēs, kuras norādītas pilnvarā. Pilnvarotajam pārstāvim ar šo pilnvaru tiek piešķirtas visas nepieciešamās tiesības interešu pārstāvībai konkrētā iestādē. Pilnvaras tekstā parasti nosaka, ka tiesības saskaņā ar šo pilnvaru nevar tikt nodotas trešajām personām, proti, pilnvara ir bez pārpilnvarojuma tiesībām. Speciālpilnvara parasti tiek izdota uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz tās atsaukšanai. Praksē speciālpilnvaru izsniedz, kad jāatrisina viens konkrēts jautājums vai jāveic viena vai vairākas atsevišķas darbības, piemēram, lai saņemtu algu, pensiju, noguldījumu, parakstītu vienīgi nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. Speciālpilnvaru izsniedz arī, piemēram, lai citu personu pilnvarotu pārstāvībai tiesā vai citās iestādēs dalībai konkrētā tiesas procesā vai vienā sēdē.

• Universālpilnvara

Ar universālpilnvaru tiek uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas. Universālpilnvara ir visplašākais pilnvarojuma veids, ar kuru pilnvarniekam tiek uzdots un atļauts pārstāvēt pilnvaras devēju visās lietās un visos jautājumos, kuros vispār pieļaujama un iespējama pārstāvība. Izsniedzot universālpilnvaru, starp abām darījuma pusēm ir jābūt ļoti lielai uzticībai, jo pilnvarniekam piešķirtās pilnvaras ir ļoti plašas. Universālpilnvara noteikti nebūs piemērota gadījumiem, kad pilnvarojums dodams pārstāvībai tikai kādā konkrētā jomā vai jomās, piemēram, nekustamā īpašuma aģentam vai juristam, kurš uzņemas jūs pārstāvēt un aizstāvēt visās tiesu, valsts un pašvaldības iestādēs ar visām tiesībām, kādas jums ar likumu piešķirtas. Šādos gadījumos izsniedzama ģenerālpilnvara.

• Ģenerālpilnvara

Ar ģenerālpilnvaru tiek uzdots pārzināt tikai zināmas šķiras lietas. Šī pilnvaras forma var tikt izmantota gadījumā, kad pilnvarotajai personai tiek piešķirtas visas tiesības pārstāvībai jebkurā tiesu institūcijā, tai skaitā arī šķīrējtiesā. Pilnvarotajai personai tiek piešķirtas tiesības atzīt prasību pilnā apmērā, apstrīdēt to, iesniegt tiesas nolēmumus izpildei tiesu izpildītājam, kā arī saistībā ar veicamajām darbībām parakstīt visus nepieciešamos dokumentus. Pilnvaras tekstā parasti tiek noteikts, ka tiesības saskaņā ar šo pilnvaru nevar tikt nodotas trešajām personām. Dotā pilnvara izdota uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz tās atsaukšanai. Ja ģenerālpilnvaru izsniedz, lai ļautu brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu – ar tiesībām pēc pilnvarnieka ieskatiem to pārdot (dāvināt, ieķīlāt), tad pilnvaras tekstā jānorāda, kādas darbības var veikt pilnvarnieks un kurām darbībām nepieciešams pilnvaras devēja apstiprinājums.

Pilnvaras termiņš

Ir pilnvaras, kurās tiek iekļauts un norādīts termiņš, līdz kuram tā ir spēkā, tomēr ir arī beztermiņa pilnvaras, kas ir derīgas līdz to atsaukšanai. Terminētās pilnvaras spēks beidzas ar savstarpēju vienošanos vai dotā uzdevuma pabeigšanu. Taču praksē ir situācijas, kad pilnvaras devējs maina savu viedokli un vēlas izbeigt citas personas tiesības kārtot darījumus tā vietā, piemēram, atsaucot savu pilnvarojumu. Vienošanos ir tiesības pārtraukt arī pilnvarotajai personai, uzsakot pilnvarojumu. Tāpat pilnvarojums zaudē spēku, iestājoties vienas vai otras personas nāvei.

Der zināt, ka ar pilnvaras nosaukšanu par speciālpilnvaru, universālpilnvaru vai ģenerālpilnvaru nepietiek, lai konstatētu, kādas darbības pilnvarnieks ir tiesīgs veikt. Visas veicamās darbības ir jāparedz un jāiekļauj pilnvaras tekstā, un tām jābūt rūpīgi formulētām. Pilnvaras apjomam jābūt pietiekami plašam, lai pilnvarnieks varētu kvalitatīvi veikt doto uzdevumu, bet ne pārāk plašam, lai ierobežotu pilnvarnieka tiesības pieņemt lēmumus tajos jautājumos, kuros gala lēmumus vēlaties pieņemt pats.

Materiāls tapis sadarbībā ar

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada decembra (114.) numurā.