Iecerēts, ka turpmāk bērniem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonību un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Likumprojekta, kuru Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā - 33 bērni.

"Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni,” atzīmējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka 2019.gada 31.decembris būtu pēdējais termiņš, kad Latvijā dzimst nepilsoņi. Jau pašlaik pastāv sistēma, kas ļauj vecākiem izvēlēties savam bērnam Latvijas pilsonību, tomēr vecāki ir dažādi, un bērns nav vainīgs, ja viņa vecākiem, iespējams, ir citādāki uzskati par mūsu valsti. Manuprāt, automātiska pilsonības piešķiršana tik nelielam skaitam bērnu nav uzskatāma par draudu Latvijas valsts pastāvēšanai vai patriotismam,” uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Likumprojekta pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Valsts prezidents jau iepriekš bija vērsis uzmanību, ka 2018. gada 2. aprīlī ir izsludināti Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu tikai valsts valodā. Pēc šo likumu grozījumu ieviešanas un pārejas perioda beigām nevajadzētu būt nekādām šaubām par Latvijas izglītības sistēmas spēju sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijas Republikai.

Likumprojekts neattiecas uz personām, kuras dzimušas un nepilsoņa statusu ieguvušas pirms 2020. gada 1. janvāra.

Attiecībā uz šīm personām arī turpmāk piemērojams spēkā esošais likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” regulējums, kā arī Pilsonības likumā paredzētās naturalizācijas un atzīšanas par pilsoni iespējas.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.