0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPirms lemt par papildu brīvdienas ieviešanu, vērtēs tās iespējamās sekas uz tautsaimniecību

Pirms lemt par papildu brīvdienas ieviešanu, vērtēs tās iespējamās sekas uz tautsaimniecību

Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Brīvdiena pludmalē. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsver, ka pastāv neskaidrības arī par papildu brīvdienas tiesiskajiem aspektiem, piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, sacīja komisijas deputāts Gunārs Igaunis. Komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pauda bažas, ka šie grozījumi veicinās neticīgo iedzīvotāju diskrimināciju, jo ir vērsti tikai uz reliģiskajiem svētkiem. Savukārt komisijas sekretāre Inta Bišofa norādīja uz problēmu, ka pašreiz strādājošiem vecākiem ir ierobežotas iespējas savas tradīcijas mācīt bērniem. Labklājības ministrijas pārstāve Ineta Vjakse vērsa uzmanību, ka pašreizējā likuma redakcija ticīgos ļaudis nostāda labākā situācijā un nav taisnīga. Tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels sacīja, ka ideja, ka darbinieks var paņemt vienu brīvu dienu, kad vēlas, piemēram, 1.septembrī, nav slikta, tomēr likumprojekts jāizsaka citā redakcijā. A.Ašeradens vērsa uzmanību, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, jau ir daudz oficiālo brīvdienu, savukārt komisijas deputāts Andrejs Klementjevs akcentēja, ka mūsu valstī darbinieki nereti strādā virsstundas, nesaņemot par to atalgojumu, tādēļ papildu brīvdiena to kompensētu. Arī komisijas deputāts Andris Bērziņš atzina, ka darbinieku tā sauktais „izdegšanas sindroms” ir būtisks, tomēr tas ir atsevišķs sarunu temats, jo saistīts ne tikai ar ekonomiskām sekām, bet arī sabiedrības fizisko un garīgo veselību.