Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat ir ietekmēta pārtikas pārstrādes nozare, skarot tādu produktu kā graudaugu, augu eļļas, šokolādes, pārstrādātu augļu un dārzeņu, saldumu, maisījumu zīdaiņiem, dzīvnieku barības piegāžu ķēdes Baltkrievijā un Ukrainā. Krievijas militārā agresija būtiski skārusi arī energoapgādes drošību un energoresursu izmaksas, norādīts likuma projekta anotācijā.

Atbalsta pasākumi nepieciešami, lai, veicinot tirgus pārorientāciju un nodrošinot produktivitāti, sekmētu ekonomiskās situācijas uzlabošanos un kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti, teikts anotācijā.

Budžeta komisija lūgs likuma projektu iekļaut 2. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā, atzīt to par steidzamu un izskatīt divos lasījumos