Jaunās Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts paredz veidot tādu cietumu sistēmu, kas veicināšot ieslodzīto resocializāciju, sola Tieslietu ministrija. Koncepcija tika atbalstīta valdībā otrdien, 12.februārī.

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija izstrādāta, lai noteiktu ietvaru jaunai cietumu sistēmai, kurā tiks nodrošināta efektīva apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpilde.

Tieslietu ministrija paredz, ka līdz ar Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas ieviešanu ieslodzītie tiks izvietoti atbilstoši starptautiskajām prasībām. Savukārt cietumu darbinieki strādās drošā vidē un atbilstošos apstākļos. Tāpat, īstenojot koncepciju, tiks radīta atbilstoša infrastruktūra notiesāto resocializācijas modeļa pilnīgai ieviešanai. Līdz ar to samazināsies atkārtoto noziegumu skaits, pieaugs sabiedrības drošība, kā arī samazināsies valsts finansējuma neefektīva izlietošana.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver nepieciešamību uzlabot ieslodzījumu vietu infrastruktūru: „Faktiski šīs koncepcijas būtība ir radīt šodienas vajadzībām atbilstošus apstākļus soda izpildei – tādai soda izpildes sistēmai, kuras rīcībā ir pietiekami moderni un efektīvi instrumenti, lai panāktu būtiskas izmaiņas notiesāto personu uzvedībā, kas arī garantē tālāko sabiedrības drošību. Sabiedrības drošību nerada augstas betona sētas – šāda pieeja gan Eiropā un, tai skaitā, Latvijā ir pagātne. Būtiska ir tādas vides radīšana, kurā, profesionāli augstā līmenī strādājot ar notiesātajiem, ir iespējams panākt izmaiņas ieslodzīto domāšanā. Lai to panāktu ir nepieciešami: piemērota fiziskā vide, ko sniegs šīs koncepcijas īstenošana, profesionāls ieslodzījuma vietu personāls un attīstīta resocializācijas sistēma.”

Šobrīd Latvijā ir 12 ieslodzījuma vietas, kurās atrodas 6007 ieslodzītie. Kopumā ieslodzījuma vietās strādā 2900 darbinieku.

Esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi, neefektīva, tās uzturēšana prasa nepārtrauktus ievērojamu līdzekļu ieguldījumus un lielus personāla resursus. Šobrīd ieslodzījuma vietu infrastruktūra neatbilst starptautisko un nacionālo institūciju izvirzītajām cilvēktiesību un drošības prasībām. Tāpat esošā infrastruktūra neļauj veiksmīgi īstenot ieslodzīto resocializāciju un nodarbinātību, jo, piemēram, daļa ieslodzījuma vietu ēku ir būvētas 19.gadsimtā, vecākā ēka ir uzcelta 1833.gadā.

Lai risinātu ieslodzījuma vietu infrastruktūras problēmas, Tieslietu ministrijas izstrādātajā koncepcijā ir iestrādāti jaunās cietumu sistēmas izveides principi, kas paredz, ka jaunie cietumi jāizvieto vienmērīgi valsts teritorijā, savukārt, notiesātajiem sods jāizcieš vienā cietumā. Tāpat ir paredzēts izveidot divvietīgu kameru sistēmu. Ieslodzījuma vietās papildus jābūt arī telpām ieslodzīto resocializācijai un nodarbinātībai.

Atbilstoši koncepcijai pirmais jaunais cietums būvējams Olaines cietuma teritorijā (1200 vietas, multifunkcionāls cietums, Latvijas Cietumu slimnīca), tad nākamais cietums tiks būvēts Kurzemē (1200 vietas, multifunkcionāls cietums) un arī Daugavpilī (1200 vietas, multifunkcionāls cietums). Savukārt Rīgā saglabājams Centrālcietums (1200 vietas, izmeklēšanas cietums) un nepilngadīgo audzināšanas iestāde Cēsīs (250 vietas).

Koncepcijas ietvaros Ministru kabinets atbalstīja arī Tieslietu ministrijas piedāvāto jaunā cietuma būvniecības finansēšanas variantu par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi. Proti, Tieslietu ministrija darbosies kā pasūtītājs, izsludinās iepirkuma konkursus par jaunā Olaines cietuma projektēšanu un būvniecību un uzraudzīs to ieviešanu. Cietuma būvniecība aptuveni izmaksās 55 495 243 Ls.