0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPlāno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus, IIN un UIN atvieglojumus un citus atbalsta pasākumus

Plāno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus, IIN un UIN atvieglojumus un citus atbalsta pasākumus

Finanšu ministrija/Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(0)
Foto:
Photo by Karolina Grabowska from Pexels

Otrdien, 2. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti, ievērojot finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam apstiprinātos atbalsta risinājumus. Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi paredz ieviest risinājumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, atjaunot atbalstu subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, kā arī ietvert normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem par pārskata gadu, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu pretizvairīšanās normu.

Likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Tas ir komercdarbības atbalsts nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, dodot tiem iespēju pagarināt nodokļu maksājumu samaksu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Svarīgi uzsvērt, ka regulējumu varēs piemērot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par minētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, kā arī pieņems lēmumu par šāda pagarinājuma piešķiršanas termiņu.

Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021. gada 11. oktobra līdz 31. decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Ar grozījumiem likumā iekļautas arī atsevišķas normas, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām precizējot MK noteikumos jau noteikto atbalstu algu subsīdijai, ievērojot to, ka atsevišķi jautājumi ir risināmi likuma, nevis MK noteikumu līmenī.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmo daļu. Minētā likuma norma nosaka pienākumu ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaut procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto:
Photo by Karolina Grabowska from Pexels

Otrdien, 2. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti, ievērojot finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam apstiprinātos atbalsta risinājumus. Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi paredz ieviest risinājumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, atjaunot atbalstu subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, kā arī ietvert normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem par pārskata gadu, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu pretizvairīšanās normu.

Likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Tas ir komercdarbības atbalsts nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, dodot tiem iespēju pagarināt nodokļu maksājumu samaksu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Svarīgi uzsvērt, ka regulējumu varēs piemērot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par minētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, kā arī pieņems lēmumu par šāda pagarinājuma piešķiršanas termiņu.

Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021. gada 11. oktobra līdz 31. decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Ar grozījumiem likumā iekļautas arī atsevišķas normas, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām precizējot MK noteikumos jau noteikto atbalstu algu subsīdijai, ievērojot to, ka atsevišķi jautājumi ir risināmi likuma, nevis MK noteikumu līmenī.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmo daļu. Minētā likuma norma nosaka pienākumu ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaut procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: