Otrdien, 3. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes, un tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā. Nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā.

Likumprojekts paredz uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieejamību informācijai, kas saistīta ar saimniecisko darbību digitālās ekonomikas jomā. Lai to panāktu, ir paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija, tādējādi uzlabojot pieeju informācijai par tīmekļa vietnēm un platformām, ar kuru palīdzību tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi. Grozījumi paredz papildināt termina “struktūrvienība” definīciju, nosakot, ka struktūrvienība ir arī tīmekļa vietne, kurā tiek veikta cita veida (attiecībā pret šobrīd likumā uzskaitītajām struktūrvienības pazīmēm) saimnieciskā darbība, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi. Vienlaikus jāņem vērā, ka grozījuma mērķis nav atzīt par struktūrvienībām tīmekļa vietnes, kuras nodokļu maksātāji uztur vienīgi mārketinga un informatīvajiem nolūkiem, šajās tīmekļa vietnēs tieši neveicot saimniecisko darbību.

Tāpat ar likumprojektu ir paplašināts subjektu loks, kam ir pienākums pēc VID pieprasījuma sniegt to rīcībā esošus datus par trešajām personām. Jauni subjekti, kuriem ir pienākums sniegt informāciju VID, ir pasta pakalpojumu sniedzēji, kuru sniegtā informācija veicinās cīņu pret nereģistrētu saimniecisko darbību. Maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju informācija veicinās nedeklarētu darījumu atklāšanu, savukārt kredītiestāžu informācija par noteikta veida maksājumiem uz pieprasījumā norādīto konkrēto ārvalsts kontu vai pieprasījumā norādītajam tirgotājam veicinās pievienotās vērtības nodokļa nomaksu, kad tas jāmaksā ārvalstu uzņēmumiem, kuri piegādā uz Latviju preces vai pakalpojumus, izmantojot internetu. Šāds pienākums rodas, pārsniedzot apgrozījuma slieksni, kas Latvijā ir 35 000 eiro.

Ar likuma grozījumiem paredzēts pilnveidot un padarīt efektīvāku regulējumu par domēna vārda atslēgšanu, motivējot likumā noteiktos subjektus pildīt likuma prasību un sniegt to rīcībā esošās ziņas par citu personu saimniecisko darbību. Grozījumi likumā paredz piešķirt VID tiesības atslēgt domēna vārdu, ja nodokļu maksātājs tīmekļa vietnē piedāvā preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta. Tāpat domēna vārdu var atslēgt, ja no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā. VID būs tiesības slēgt domēna vārdu arī, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā par identisku pārkāpumu brīdinājums jau bijis nosūtīts un tas nav ticis novērsts.

Likuma grozījumus vēl skatīs Saeima.