Valdības sēdē 27. jūnijā izskatīti apjomīgi grozījumi Darba likumā, kas paredz izmaiņas gan papildatvaļinājumu piešķiršanas, gan virsstundu darba atlīdzināšanas kārtībā, definē stundas algas likmes aprēķinu un rosina daudzus citus jauninājumus. Šeit apkopots būtiskākais, kas plānotajos grozījumos skartu grāmatvežu darbu. Jāatgādina, ka šobrīd likumprojekts pieņemts tikai Ministru kabinetā, bet tas stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos.

Papildatvaļinājumu piešķiršana un apmaksa

Ņemot vērā to, ka praksē arvien biežāk rodas jautājumi attiecībā uz ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanu un kompensēšanu, tiek papildināts Darba likuma 151.pants. Likumprojektā ir paredzēts, ka ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums par kārtējo gadu piešķirams un izmantojams laikposmā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Līdzīgs regulējums ir ietverts arī Atlīdzības likumā, un tādējādi tiek noteikta vienveidīga ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas prakse gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Tāpat šis pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic līdzīgu principu, kāds ir noteikts attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – šāda atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu un darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis noteikums ir piemērojams tiem ikgadējiem apmaksātajiem papildatvaļinājumiem, kas piešķirti pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Stundas algas likmes aprēķins

Līdz šim Darba likums reglamentēja tikai vidējās izpeļņas aprēķinu, tomēr praksē diskusijas nereti raisa jautājums par to, kā darba devējam pareizi būtu jāaprēķina stundas algas likme.

Grozījumi paredz Darba likumu papildināt ar līdzīgu stundas algas likmes aprēķināšanas formulu, kā citos normatīvajos aktos. Likumprojektā noteikts, ka stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Darba devēja izdevumu atlīdzināšana par kvalifikācijas celšanas apmācībām

Darba likuma 96.pants reglamentē jautājumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību un kvalifikācijas celšanu. Pantā ir ietverts īpašs regulējums par to, kā darba devējs var atlīdzināt darbinieka izdevumus par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī prasīt darbiniekam atlīdzināt šos izdevumus. Šā panta trešā daļa paredz, ka darba devējam ir tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina darba devēja izdevumus par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kas notikusi atbilstoši pušu noslēgtai vienošanās, ja darbinieks uzteic darba līgumu pirms vienošanās paredzētā termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad darbinieks uzteic darba līgumu svarīga iemesla dēļ, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Tas nozīmē, ka šobrīd atbilstoši Darba likuma prasībām darba devējam ir tiesības atprasīt izdevumus, par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, tikai gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu pats. Tomēr jānorāda, ka nereti darbinieki pārkāpj noteikto darba kārtību vai ar savu rīcību būtiski negatīvi ietekmē darba attiecības, līdz ar to ar grozījumiem šajā pantā tiek paredzēts, ka arī tajos gadījumos, kad darbinieka uzvedība ir bijusi darba devēja uzteikuma pamatā, darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina darba devēja izdevumus.

Virsstundu darba atlīdzināšana

Darba likuma 136.pantā šobrīd ir ietverta virsstundu darba definīcija, noteikts, kādos gadījumos ir pieļaujams veikt virsstundu darbu, aizliegumi un ierobežojumi virsstundu darba veikšanā u.c. jautājumi. Savukārt noteikumi par virsstundu darba apmaksu ir ietverti Darba likuma 68.pantā.

Starptautiskā līmenī ir atzīts, ka virsstundu darbu ir pieļaujams kompensēt ne tikai naudā, paredzot par šādu darbu paaugstinātu darba samaksas likmi, bet arī piešķirot atbilstošu kompensējošu atpūtu.

Šādu divu paralēlu kompensēšanas mehānismu esamība piešķir zināmu elastību darba attiecībām un dod iespēju abām darba attiecību pusēm vienoties par izdevīgāko risinājumu.

Ņemot vērā to, ka Atlīdzības likumā jau kopš 2010.gada ir ietverta norma, kas paredz, ka virsstundu darbu var kompensēt, ne tikai izmaksājot atbilstošu piemaksu, bet arī piešķirot atbilstošu atpūtu, šis likumprojekts paredz līdzīga mehānisma iestrādāšanu arī Darba likumā.

Atbilstoši likumprojektā paredzētajam regulējumam vienošanās par virsstundu kompensēšanu ir jāpanāk vienlaikus ar vienošanos veikt virsstundu darbu vai norīkojumu to veikt. Papildus atkārtota uzmanība ir jāvērš uz to, ka atbilstoši Darba likuma 136.panta otrajai daļai virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Vienošanās par virsstundu darba veikšanu nedrīkst būt ietverta darba līgumā. Šāda vienošanās ir slēdzama katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu.

Atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam virsstundu darba veikšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atbilstoša piemaksa, bet puses var vienoties, ka piemaksas par virsstundu darbu vietā tiek piešķirta apmaksāta atpūta.

Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta stundas likme 10 eiro apmērā un piemaksa par virsstundu darbu ir 100%, tad darbiniekam ir tiesības saņemt par attiecīgo virsstundu 10 eiro (stundas likme) + 10 eiro (piemaksa). Bet, ja puses vienotos, ka šajā gadījumā piemaksa tiks aizstāta ar apmaksātu atpūtas laiku, tad tas nozīmētu, ka darbiniekam par attiecīgo virsstundu tiek izmaksāti 10 eiro (stundas likme), bet piemaksa (10 eiro apmērā) tiek aizstāta ar vienu apmaksātu atpūtas stundu citā dienā.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī obligāti ievērojamos noteikumus šādas atpūtas piešķiršanā. Turpmāk Darba likuma 136.panta desmitā daļa noteiktu, ka šāda apmaksāta atpūta piešķirama ne vēlāk kā viena mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad apmaksāta atpūta ir piešķirama nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikts pārskata periods četri mēneši, tad atpūta ir piešķirama pēc ceturtā mēneša beigām, bet ne vēlāk kā līdz septītā mēneša beigām. Papildus tiek paredzēta arī iespēja abām darba tiesisko attiecību pusēm vienoties par to, ka šāda atpūta tiek pievienota pie ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.

Vienlaikus Darba likuma 136.pants tiek papildināts ar vienpadsmito daļu, kas noteic, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par kompensējošās apmaksātās atpūtas piešķiršanu, bet darba attiecības tiek izbeigtas līdz apmaksātās atpūtas izlietošanas dienai, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt Darba likuma 68.pantā paredzēto piemaksu par virsstundu darbu.