Valsts sekretāru sanāksmē 30. jūlijā izsludināts likumprojekts ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz turpmāk piemērot stingrākas prasības sociālā uzņēmuma statusam.

Iecerētās izmaiņas paredz, ka Ministru kabinets noteiks atsevišķus kritērijus algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes,  nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u.tml.). Tas nepieciešams, jo konstatēts, ka sociālie uzņēmumi reizēm tikai formāli izpilda prasību par algotu darbinieku nodarbināšanu.

"2019.gada beigās tika konstatēts, ka vairāk nekā viena trešdaļa no kopējā sociālo uzņēmumu skaita nodarbināja tikai vienu darbinieku. Tāpat tikai viena piektdaļa sociālo uzņēmumu nodarbināja vairāk nekā 10 algotus darbiniekus.

Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju sociālajā uzņēmumā bija reģistrēts algots darbinieks, bet alga viņam netika izmaksāta vai arī darbiniekam bija noteikts nepilns darba laiks (ļoti niecīgs nostrādāto stundu skaits mēnesī),"

minēts likumprojekta anotācijā.

Tāpat plānots padarīt stingrākus citus kritērijus sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai. Piemēram, uzņēmumam pēdējā gada laikā nedrīkstēs būt piemēroti sodi:

• negodīgas komercprakses jomā;
• nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu;
• darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu;
• darba aizsardzības jomā, ja tas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, vai ja tas saistīts ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai.

Tāpat uzņēmumam nedrīkstēs būt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Kā skaidrots anotācijā, informācija par nodokļu (nodevu) parādiem tiks pārbaudīta Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē pirms lēmuma par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, kā arī, vērtējot statusa atbilstību saistībā ar sociālā uzņēmuma iepriekšējā gada darbības pārskatu.

Vēl likumu plānots papildināt ar sekojošu kritēriju - sociālā uzņēmuma statusu var iegūt tikai tāds uzņēmums, kuram nav pasludināta maksātnespēja, tas neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu.

Rezerves kapitālu varēs neveidot

No grāmatvedības viedokļa interesants ir vēl viens iecerētais grozījums, kas attiecas uz prasību par rezerves kapitāla veidošanu, ieskaitot tajā visu pārskata gada peļņu, kā to pašlaik paredz likums. No šīs prasības plānots atteikties. "Ņemot vērā, ka peļņas pārnesi uz nākamo gadu nodrošina arī tās uzkrāšana bilances pasīvā, pašu kapitāla pozīcijās “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi“ un “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”, prasību par rezerves kapitāla veidošanu nav nepieciešams noteikt kā obligātu. Ievērojot minēto, lai neuzliktu sociālajiem uzņēmumiem papildu slogu veidot rezerves kapitālu, Likuma 9.panta piektā daļa tiek izslēgta, tajā pašā laikā neierobežojot sociālo uzņēmumu tiesības veidot rezerves kapitālu pēc nepieciešamības," skaidrots likumprojekta anotācijā.