Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c.

Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB.

Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā pārskata pozīcijā jānorāda naudas atlikumus pārskata gada sākumā un beigās, naudas ieņēmumus un naudas maksājumus par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumu veidiem, tostarp, kādi izdevumi izlietoti politiskajai aģitācijai.

KNAB atgādina, ka saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu ar neiesniegtiem vai nepilnīgi iesniegtiem gada pārskatiem partijām noteikta administratīvā atbildība un sods var būt līdz 14 000 eiro, kā arī var draudēt to darbības apturēšana vai izbeigšana. Visi politisko spēku iesniegtie pārskati par 2022. gadu tiks publiskoti KNAB tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Savukārt, kā intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norādījuši KNAB speciālisti, viens no izplatītākajiem valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārkāpumiem saistīts ar likumā paredzēto nosacījumu, ka kopumā partijas finansējumu var iztērēt trim mērķa grupām, bet nevienā no tām nedrīkst pārsniegt 60% slieksni no kopējā saņemtā finansējuma. Visbiežāk šis ierobežojums tiek pārkāpts algu izmaksā. Tāpat reizēm partijas izmaksā algas valsts amatpersonu sarakstā esošām personām, kurām tas vispār ir aizliegts.

Attiecībā uz vispārējiem politisko partiju finansēšanas noteikumiem tiek pārkāpta īpašā norma – aizliegums parādsaistībām. Šī norma paredz – ja partija par kādas preces vai pakalpojuma iegādi nav norēķinājusies ilgāk nekā 90 dienas kopš dienas, kad politiskajai partijai bija jānorēķinās ar preču un pakalpojumu piegādātāju, tad šīs parādsaistības tiek atzītas par aizņēmumu, taču aizņēmumus partija ņemt nedrīkst – par to paredzēta gan administratīvā atbildība, gan summas atmaksa valsts budžetā.

Politisko partiju finansēšanas jomā pastāv noteikti aizliegumi un ierobežojumi – tās nevar ņemt aizņēmumus, nevar saņemt dāvinājumus vai ziedojumus starpniecības veidā, ir ierobežojumi ziedojumu apmēriem, utt. Tāpat tiek reglamentēta valsts budžeta finansējuma izlietošana, kam jānotiek saskaņā ar lietderības principu – valsts līdzekļus nedrīkst izšķērdēt, mērķi jāsasniedz ar maksimāli mazāku līdzekļu izlietojumu (jāpērk iespējami lētākas, nevis sadārdzinātas preces un pakalpojumi), tāpat nedrīkst iegādāties preces privātām vajadzībām.

Pilnu interviju ar KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos Inetu Cīruli un KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci Amīliju Raitumu lasiet žurnāla aprīļa numurā.