Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā.
ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju pēc tam, kad darba devējs Latvijā ir apliecinājis nepieciešamību pēc konkrētā speciālista.
Minētie grozījumi attieksies tikai uz tiem ārzemniekiem, kuri tiks nodarbināti profesijās, kuras ietilpst Profesiju klasifikatora pirmajā vai otrajā pamatgrupā (“1 Vadītāji”, “2 Vecākie speciālisti”).
Turklāt kārtība neattieksies uz reglamentētām profesijām (kā piemēram, ārsti, piloti, inženieri) un tām profesijām, kuras neietilpst Profesiju klasifikatora pirmajā vai otrajā pamatgrupā (piemēram, tā neattieksies uz celtniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem u.t.t.).
Ārzemnieka profesionālo pieredzi izvērtēs Pilsonības un migrācijas lietu departaments (PMLP), ņemot vērā darba devēja iesniegto apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi un ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un PMLP prognozēm, minētā kārtība varētu tikt izmantota ne vairāk par 50 gadījumiem gadā.
Saskaņā ar PMLP sniegtajiem datiem no 2012.gada līdz 2017.gadam ieskaitot ir izsniegtas 424 pirmreizējās ES zilās kartes, no tām vairāk kā puse IKT jomā strādājošajiem vecākajiem speciālistiem.
Ņemot vērā, ka viedās imigrācijas politika ir viens no īstermiņa pasākumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai, Ekonomikas ministrija plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas ietver gan komunikāciju ar diasporu (t.sk. informēšana par darba iespējām Latvijā), gan potenciālo darba ņēmēju apmācības profesijās, kur šobrīd trūkst kvalificētu speciālistu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2021. gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk nekā 24 000 nodarbināto – inženieriem, ražošanas iekārtu operatoriem, tehniķiem, programmētājiem u.c. darba ņēmējiem. Vienlaikus, lai atvieglotu mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kopš 2015.gada savu darbu ir uzsākusi mājokļu garantiju programma, kuru administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum". Kopš 2018.gada 1.marta garantijas tiek izsniegtas arī personām, kuru vecums nepārsniedz 35 gadu vecumu un ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību.
Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī…