Eiropas Komisija sniegusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar tā saukto "vienkāršošanu" preču piegādēm uz noliktavu citā ES dalībvalstī, kad piegādātājs var neievērot otrās dalībvalsts PVN prasības.

Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja piegādātājs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas?

Tiesību aktos ir noteikts, ka piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgas iestādes dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas (PD 17.a panta 2. punkta b) apakšpunkts). Tas nozīmē, ka piegādātāja reģistrācija PVN maksājumiem dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, pati par sevi nav pietiekama, lai izslēgtu vienkāršošanas piemērošanu. Svarīgi ir tas, vai viņam attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīga iestāde.

Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja plānotais pircējs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas?

Ir arī noteikts, ka personai, kurai preces paredzēts piegādāt, jābūt identificētai PVN nolūkos dalībvalstī, kurā atrodas noliktava (PD 17.a panta 2. punkta c) apakšpunkts). Tādējādi nav tādas prasības, ka plānotajam pircējam būtu jāveic uzņēmējdarbība glabāšanas dalībvalstī, pietiek ar PVN identifikācijas numuru.

Vai vienkāršošanu var piemērot, ja piegādātāja vārdā transportēšanu veic plānotais pircējs?

PVN direktīvas (PD) 17.a 2. panta a) apakšpunktā ir minēts, ka preces nosūta vai transportē piegādātājs vai “trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā”. Sīkāk par to, kam jābūt šādai “trešai personai”, nav noteikts.

Tiesību akta teksts neizslēdz, ka attiecīgā trešā puse varētu būt plānotais pircējs, taču ir svarīgi uzsvērt, ka šādā gadījumā plānotajam pircējam preces ir jātransportē “piegādātāja vārdā”. Tas nozīmē, ka piegādātājs joprojām ir preču īpašnieks, kamēr tās tiek transportētas un glabātas noliktavā. Pretējā gadījumā tā nebūtu preču piegādes uz noliktavu situācija, bet tieši piegāde Kopienas iekšienē, pēc kuras tiek veikta iegāde Kopienas iekšienē. Protams, piegādātājam jāpierāda nodokļu administrācijai, ka ir izpildīti nosacījumi preču piegādes uz noliktavu vienkāršošanai.

Ko var uzskatīt par “piegādi” plānotajam pircējam?

Saskaņā ar PD 17.a panta 2. punkta a) apakšpunktu preces nosūta vai transportē, lai tās vēlāk piegādātu plānotajam pircējam. Apzīmējums “piegāde” šajā kontekstā ir saprotams PD 14. panta nozīmē, nevis pamatojoties uz valsts civiltiesībām. Tas ietver tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam saskaņā ar PD 14. panta 1. punktu, taču arī citus gadījumus, kas minēti PD 14. panta 2. punktā. Praksē dažu PD 14. pantā iekļauto situāciju piemērošana (piem., īpašumtiesību nodošana par atlīdzību, ja to dara ar valsts iestādes izdotu rīkojumu) preču piegādes uz noliktavu kontekstā drīzāk ir izņēmums vai netiek izmantota vispār.

Taču viens konkrēts gadījums, kas praksē varētu rasties preču piegādes uz noliktavu kontekstā, ir “komisijas” situācija (PD 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts). Šajā gadījumā par preču pārdošanu ir maksājama komisijas maksa. PVN nolūkos tas rada “piegādi”, ko preču īpašnieks veic komisijas saņēmējam, pat tad, ja tas tā nav, pamatojoties uz civiltiesībām. Vēl viena “piegāde”, ko par tādu uzskata PVN nolūkos, tiek veikta starp komisijas saņēmēju un preču pircēju.

Šāda situācija varētu rasties, ja plānotais pircējs ir “komisijas maksas saņēmējs”, kuram ir vairāki klienti un kurš viņu vārdā izņem preces no noliktavas, lai tās pārdotu attiecīgajiem klientiem. Tika uzdots jautājums, vai uz šādu situāciju attiektos preču piegādes uz noliktavu vienkāršošana.

Atbilde ir tāda, ka gadījumā, ja preču piegādes PVN nolūkos tiek uzskatītas par notiekošām komisijas maksājumu ietvaros, preču piegādes uz noliktavu sistēma ir piemērojama, ciktāl ir izpildīti visi nosacījumi. Citiem vārdiem sakot, PD 17.a panta punkta c) apakšpunktā minētais “nodokļa maksātājs, kuram paredzēts piegādāt preces” var būt komisijas maksas saņēmējs PD 14. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

Vai vienkāršošanu var piemērot saistībā ar vairākiem plānotajiem pircējiem?

Tas tiešām ir iespējams, ka piegādātājs nosūta vai transportē preces vairākiem plānotajiem pircējiem. Šādā gadījumā ir jāizpilda nosacījumi par režīma preču piegādei uz noliktavu piemērošanu katram atsevišķajam pircējam. Konkrētāk, ir svarīgi, lai preces tiktu identificētas kā paredzētas konkrētam plānotajam pircējam. Turklāt katram plānotajam pircējam savā reģistrā ir jānorāda viņam paredzēto preču apraksts un daudzums (ĪR 54.a panta 2. punkta b) apakšpunkts), savukārt piegādātājam savā reģistrā jānorāda katram plānotajam pircējam atbilstošo preču vērtība, apraksts un daudzums (ĪR 54.a panta punkta b) un d) apakšpunkts).

Vai aizvietošanas gadījumā jaunam līgumam jābūt noslēgtam jau iepriekšējā līguma atcelšanas laikā?

Ir noteikts, ka līgumam ar jaunu plānoto pircēju jābūt noslēgtam, pirms beidzas līgums ar iepriekšējo plānoto pircēju, vai laikā, kad tas beidzas. Tādā ziņā starp abiem laikposmiem nevajadzētu būt nekādam pārtraukumam, kura laikā preces paliktu ievešanas dalībvalstī, taču uz tām neattiektos režīms preču piegādei uz noliktavu. Ja tā tomēr notiek, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājs, kurš pārvietoja preces no vienas dalībvalsts uz citu, veic gan piegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar PD 17. pantu, gan iegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar PD 21. pantu un “aizvietošana” (PD 17.a panta 6. punkta paredzētajā preču piegādes uz noliktavu vienkāršošanas nozīmē) nav iespējama.