0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESPrivātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība sasniegusi vairāk nekā 133 miljonus

Privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība sasniegusi vairāk nekā 133 miljonus

 Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati liecina, ka Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība š.g. 30.septembrī bija 133,648 miljoni latu, kas uzkrāti 202 996 plānu dalībnieku individuālajos kontos. Gada laikā kopš 2011.gada 30.septembra privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsāktas veikt 6278 jaunu dalībnieku labā. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls šajā periodā palielinājies par 19,4 miljoniem latu. Jaunie privāto pensiju jeb pensiju 3.līmeņa plānu dalībnieki turpina izvēlēties pensiju plānus ar sabalansētu ieguldījumu politiku - t.i., dalībnieku kontos uzkrātie pensiju līdzekļu tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
 Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati liecina, ka Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība š.g. 30.septembrī bija 133,648 miljoni latu, kas uzkrāti 202 996 plānu dalībnieku individuālajos kontos. Gada laikā kopš 2011.gada 30.septembra privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsāktas veikt 6278 jaunu dalībnieku labā. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls šajā periodā palielinājies par 19,4 miljoniem latu. Jaunie privāto pensiju jeb pensiju 3.līmeņa plānu dalībnieki turpina izvēlēties pensiju plānus ar sabalansētu ieguldījumu politiku - t.i., dalībnieku kontos uzkrātie pensiju līdzekļu tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību, un šādos plānos ieguldījumi akcijās nepārsniedz 25% no plāna aktīvu vērtības, informē Rudīte Zvirgzdiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja. Vidēji šo plānu ienesīgums pēdējo 12 mēnešu laikā gada procentos ir robežās no 6,91% līdz 9,46%. Šajos plānos, kopskaitā četros, dalībnieku skaits gada laikā ir palielinājies par 5104 jauniem dalībniekiem, no tiem 92,8% ir dalībnieki, kas privāto pensiju shēmā iesaistījās 2012.gadā. Pensiju plānos, kas piedāvā aktīvu ieguldījumu politiku, kas ir riskantāka un ieguldījumu rezultāts var būt gan ar lielu peļņu, gan nest jūtamus zaudējumus, papildus iesaistījušies 1056 jauni dalībnieki, kas ir 4,8 reizes mazāk nekā jauni dalībnieki sabalansētajos plānos. Kopskaitā aktīvos plānus izvēlējusies 55,2% no visiem dalībniekiem. Septembra mēnesī Finasta atklātais pensiju fonds pabeidza trīs fonda administrēto pensiju plānu apvienošanu - plānus "Privātā pensija" un "Universālais" pievienoja pensiju plānam "Vecumdienas" un plāna jaunais nosaukums sākot ar septembri ir "Dzintars - konservatīvais". Līdz ar to tagad tirgū privātie pensiju fondi piedāvā izvēlēties kādu no 14 pensiju plāniem ar aktīvu ieguldījumu politiku, kuru ienesīgums pēdējo 12 mēnešu laikā gada procentos ir robežās no 3,61% līdz pat 18,91%. Kopš darbības uzsākšanas tikai divi pensiju plāni, kas piedāvā aktīvu līdzekļu ieguldīšanas politiku, ir strādājuši ar zaudējumiem, kas turpmākajos gados izlīdzināsies. Jāņem vērā, ka plānu darbības rezultāti jāvērtē ilgtermiņā, un, ja paredzams, ka 55 gadu vecumu plāna dalībnieks sasniegs tuvāko 5 līdz 10 gadu periodā, kad viņam būs tiesības pieprasīt izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu, ieteicams pensijas kapitālu uzkrāt plānos ar sabalansētu ieguldījumu politiku. Piedalīšanās pensiju trešajā līmenī var sniegt nodrošinātas vecumdienas. Lai pilnībā izmantotu nodokļu atvieglojumus (nodokļu atvieglojumu limits kopā ar darba devēja iemaksām ir 10% no gada bruto darba samaksas), katrs pats var veikt individuālās iemaksas trešajā pensiju līmenī papildus darba devēja iemaksām. Piemēram, ja darba devējs darbinieka labā maksā 5% no bruto darba samaksas, tad darbinieks var papildus iemaksāt vēl 5%, un par savu daļu saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādā veidā tiek nodrošinātas vecumdienas un novērsta atkarība tikai no valsts pabalstiem. Detalizētāka statistika par privāto pensiju fondu darbību pieejama LKA mājas lapā.