Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) 2018. gada 4. oktobrī izskatīja Varnas Administratīvās tiesas (Bulgārija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar patērētāju tiesībās lietoto jēdzienu “tirgotājs” un “komercprakse” interpretēšanu (lieta Nr. C‑105/17).

Šai lietā kāds patērētājs iegādājies pulksteni tīmekļvietnē www.olx.bg (līdzīga sludinājumu serverim www.ss.lv) atbilstoši distances līgumam. Uzskatot, ka šis pulkstenis neatbilst vietnē publicētajā sludinājumā norādītajām īpašībām, viņš pēc tam, kad pulksteņa piegādātājs bija atteicies no tā nosūtīšanas tam atpakaļ, pretī pārskaitot samaksāto summu, iesniedza sūdzību Bulgārijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisijai (turpmāk tekstā – “CPC”).

Pēc pārbaudes CPC konstatēja, ka pulksteņa pārdevējs publicējis pavisam astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu šajā vietnē, tostarp par pamatlietā aplūkoto pulksteni.

CPC  uzlika tirgotājam vairākus administratīvos naudas sodus, jo nevienā sludinājumā nebija norādīts tirgotāja vārds, pasta adrese un tirgotāja elektroniskā pasta adrese, galīgā cenu ar visiem nodokļiem un nodevām, maksāšanas, piegādes un izpildes nosacījumi, patērētāja tiesības atkāpties no distances līguma, šo tiesību īstenošanas nosacījumi, termiņi un kārtība, kā arī atgādinājums, ka, noslēdzot pārdevuma līgumu, ir spēkā likumā noteiktās garantijas par preces atbilstību pārdevuma līgumam.

Varnas rajona tiesā, izskatot tirgotāja sūdzību, spriedumu  atcēla lēmumu, pamatojot ar to, ka sludinājuma licējs neatbilst tirgotāja statusam Direktīvas 2005/29 nozīmē.

CPC par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Varnas Administratīvajā tiesā, norādot, ka tīmeklī tiek pārdots un pirkts būtisks daudzums plaša patēriņa preču. Varnas Administratīvā tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot ES Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2005/29 2. panta b) un d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kuru īsteno fiziskā persona, kas ir reģistrēta preču tirdzniecības tīmekļvietnē un vienlaikus tīmekļvietnē, ir publicējusi kopumā astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu, ir tirgotāja darbība 2. panta b) punkta juridiskās definīcijas izpratnē, ir uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem 2. panta d) punkta izpratnē un saskaņā ar 3. panta 1. punktu ietilpst direktīvas piemērošanas jomā?”

ES Tiesa savā spriedumā norāda, ka  iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai tāda fiziskā persona, par kādu ir pamatlieta, kas kādā tiešsaistes platformā vienlaikui ir publicējusi astoņus sludinājumus, piedāvājot pārdošanai jaunas un lietotas preces, ir rīkojusies “nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju” vai tirgotāja vārdā vai uzdevumā.

Veicot šo pārbaudi, iesniedzējtiesai būs konkrēti jāpārbauda, vai pārdošana tiešsaistes platformā tika veikta organizēti, vai šai pārdošanai bija peļņas gūšanas mērķis, vai pārdevējam ir tāda informācija un tehniskās zināšanas par paša piedāvāto preci, kuru patērētājam var arī nebūt, tādējādi ļaujot viņam būt izdevīgākā stāvoklī attiecībā pret šo patērētāju, vai tirgotājam ir juridiskais statuss, kas ļauj tam veikt komercdarbību, un kādā mērā pārdošana tiešsaistē ir saistīta ar tirgotāja komercdarbību vai profesionālo darbību, vai tirgotājs ir PVN maksātājs, vai tirgotājs, rīkojoties noteikta tirgotāja vārdā vai uzdevumā vai izmantojot citu personu, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, ir saņēmis atlīdzību vai atalgojumu, vai pārdevējs pērk jaunas vai lietotas preces to tālākpārdošanai, tādējādi viņa darbība kļūst regulāra, tā tiek veikta bieži un/vai vienlaikus ar viņa profesionālo darbību, vai pārdodamās preces ir tā paša veida vai tās pašas vērtības, konkrētāk, vai piedāvājums ir koncentrēts uz ierobežotu preču skaitu.

ES Tiesa arī norāda, ka uzskaitītie kritēriji nav nedz izsmeļoši, nedz izslēdzoši, tādēļ principā, ja ir izpildīts viens vai vairāki kritēriji, tas pats par sevi nenozīmē, ka uz pārdevēju tiešsaistē ir attiecināms jēdziens “tirgotājs”.

Ar to vien, ka pārdošanai ir peļņas mērķis vai ka persona vienlaikus tiešsaistes platformā ir publicējusi zināmu skaitu sludinājumu, kuros piedāvā pārdošanai jaunas un lietotas preces, nav pietiekami, lai šo personu kvalificētu par “tirgotāju” Direktīvas 2005/29 2. panta b) punkta un Direktīvas 2011/83 2. panta 2) punkta izpratnē.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai tādas fiziskās personas kā atbildētāja pamatlietā darbība var tikt uzskatīta par “komercdarbību” Direktīvas 2005/29 2. panta d) punkta izpratnē, ES Tiesa atgādina, ka atbilstoši pastāvošajai judikatūrai ar šo noteikumu jēdziens “komercprakse”, izmantojot īpaši plašu formulējumu, ir definēts kā “jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem”.

Lai attiecīgo darbību uzskatītu par “komercpraksi” minētā noteikuma izpratnē, ir jāpārbauda, vai šo darbību, pirmkārt, var kvalificēt kā “komerciālu darbību”, proti, ka to veic “tirgotājs”, un, otrkārt, vai tā ir darbība, bezdarbība, uzvedība, apgalvojums vai komercpaziņojums, kas ir “tieši saistīts ar preces pārdošanas veicināšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem”.

No iepriekš izklāstītā izriet, ka “komercprakses” esamība Direktīvas 2005/29 izpratnē var tikt konstatēta tikai tad, ja šo praksi īsteno “tirgotājs”, kā tas ir definēts šīs direktīvas 2. panta b) punktā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ES Tiesa uz uzdoto jautājumu atbild, ka Direktīvas 2005/29 2. panta b) un d) punkts un Direktīvas 2011/83 2. panta 2) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda fiziskā persona, kas tīmekļa vietnē vienlaikus ir publicējusi zināmu skaitu jaunu un lietotu preču pārdošanas sludinājumu, kāda ir atbildētāja pamatlietā, nevar tikt kvalificēta kā “tirgotājs” un šāda darbība var būt “komercprakse” tikai tad, ja šī persona darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; tas iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus.

Plašāks minētās lietas referējums lasāms žurnāla PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS novembra numurā.

Atgādinām, ka žurnālā regulāri tiek apskatīti grāmatvedības un nodokļu nozarei būtiski tiesu nolēmumi, tāpēc iesākām žurnālu abonēt arī 2019. gadā.

ABONĒT žurnālu PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS un portālu plz.lv VAR ŠEIT.