Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019. gadā, kad gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020. gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam, prognozē finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministrs arī uzsvēris, kas nozari varētu sagaidīt 2020. gadā.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā jaunas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.  Darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika sākts jau 2019. gada vasarā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju. Tajā tika koordinētas sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem.

Sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācību spēkiem ir izstrādāts jauna Grāmatvedības likuma projekts, un tas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai, un notiekošajai tautsaimniecības digitalizācijai.

2020. gadā tiks turpinātas jau iesāktās iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī rosināti jauni risinājumi, panākot straujāku progresu ēnu ekonomikas ierobežošanai. Lai nodrošinātu, ka būvlaukumā tiek lietota normatīvajiem aktiem atbilstoša elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, ar 2020. gada otru pusi būs jānodrošina, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai reizi divos gados jāveic ārējā drošības pārbaude.

Sagaidāms, ka arī 2019. un 2020. gadā PVN plaisa turpinās samazināties, tomēr tās samazināšanās temps visticamāk kļūs lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā, prognozē Finanšu ministrija.

Latvija ir izpildījusi ES fondu 2014. – 2020. gada perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2018. gada vidusposma rādītājus visās jomās un saņēmusi EK atļauju izmantot 6% snieguma rezerves finansējumu no 4,4 miljardiem eiro ES fondu investīcijām. Tas projektu īstenošanai ļauj papildus novirzīt 261,6 miljonus eiro ES fondu līdzekļu. Tie būs pieejami,  jau sākot ar 2020. gadu.