Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu…
Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra.
Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID.
Paredzēts, ka turpmāk VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 EUR.
Tāpat plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs pienākums sniegt informāciju VID par klientu – fizisku personu – skaidras naudas darījumiem, tostarp iemaksām maksājumu kontos, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro. Patlaban VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro. Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst.
Savukārt nodokļu maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, grozījumi likumā paredz pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Patlaban spēkā esošais regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, tostarp ar maksājumu kartēm. Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Tādējādi plānotais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas veidā.
Atgādinām, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmo, 1.1 un astoto daļu patlaban ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka aplokšņu algas Latvijā ir galvenā ēnu ekonomiku veidojošā komponente 2023. gadā, jo tā veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas. Savukārt aptaujā attiecībā uz iespējām tikt pieķertam aplokšņu algu maksāšanā 27,5% Latvijas uzņēmēju ir atbildējuši, ka iespējamība tikt pieķertam ir robežās no "31-50%".
5,0% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir "0%", t.i. uzņēmumus nav iespējams pieķert. Tādējādi var secināt, ka samērā lielai uzņēmēju daļai ir nesodāmības sajūta, kas daļēji ir izskaidrojams ar tiesisko līdzekļu trūkumu, kurus izmantojot nodokļu administrācija ar administratīvi procesuāliem līdzekļiem varētu iegūt pierādījumus par aplokšņu algu maksāšanu uzņēmumā.
Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2022. gadā vislielākais nedeklarētās darba samaksas apmērs Latvijā bija konstatējams šādās nozarēs (dati pieejami: Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)):
| Nozare | Nedeklarētie darba ienākumi (2022. gadā, milj. euro) |
| Mazumtirdzniecība | 201,08 |
| Sauszemes transports un cauruļvadu transports | 169,38 |
| Vairumtirdzniecība | 120,13 |
| Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības | 76,38 |
| Specializētie būvdarbi | 72,71 |
| Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts | 70,01 |
| Operācijas ar nekustamo īpašumu | 61,39 |
| Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana | 60,67 |
| Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības | 60,47 |
| Ēku būvniecība | 59,53 |
| Ēdināšanas pakalpojumi | 53,97 |
Avots: VID
Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem 2023.gadā tika veikti 495,4 milj. karšu maksājumu 9,6 mljrd. euro apjomā, kas kopumā pret visiem 2023. gadā veiktajiem bezskaidras naudas maksājumiem veidoja 63%. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli. Tā, piemēram, atbilstoši Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2023. gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 33% no viena Latvijas iedzīvotāja ikdienas maksājumiem nedēļā, 2023. gada augustā – 27%, bet 2024. gada februārī – 23%.
FM secinājusi, ka situācijas, kurās darba devējs ir izmaksājis darba ņēmējam algu bezskaidrā naudā un vienlaikus darba ņēmējs veic papildus skaidras naudas iemaksas savā kredītiestādes kontā, potenciāli var norādīt uz aplokšņu algu esību darba devēja un darba ņēmēja darba tiesiskajās attiecībās. VID ir arī konstatējis, ka ir arī gadījumi, kad no uzņēmumu kontiem, dažādu citu darījumu aizsegā, tiek izņemta skaidra nauda, kura tiek novirzīta aplokšņu algām.
Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ar to iespējamos riskus, skaidra nauda joprojām ir likumīgs maksājumu veids, bet krīzes situācijās, kad ir iespējami interneta un elektrības padeves pārtraukumi, katram sabiedrības loceklim jānodrošina skaidras naudas uzkrājums krīzes pārvarēšanai.
FM arī aprēķinājusi, kāds varētu būt nodokļu ieņēmumu palielinājums, ieviešot minētos likuma grozījumus.
Ieņēmumu palielinājums kopā sadalījumā pa budžetiem
| Tai skaitā | |||||
| Nodokļu ieņēmumi | Valsts pamatbudžets | Pašvaldību budžets | Valsts speciālais budžets | Valsts fondēto pensiju shēmā | |
| 2025. GADĀ | |||||
| Kopā, t.sk., | 997 198 | 537 593 | 406 845 | 43 898 | 8 863 |
| PVN | 400 390 | 400 390 | |||
| VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
| IIN | 542 460 | 135 615 | 406 845 | ||
| 2026. GADĀ | |||||
| Kopā, t.sk., | 936 198 | 522 343 | 361 095 | 43 898 | 8 863 |
| PVN | 400 390 | 400 390 | |||
| VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
| IIN | 481 460 | 120 365 | 361 095 | ||
| 2027. GADĀ | |||||
| Kopā, t.sk., | 784 498 | 484 418 | 247 320 | 43 898 | 8 863 |
| PVN | 400 390 | 400 390 | |||
| VSAOI | 54 348 | 1 588 | 438 98 | 8 863 | |
| IIN | 329 760 | 82 440 | 247 320 | ||
Avots: FM
Šie ieņēmumi tiks iekļauti likumprojektā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" iekļautajām nodokļu ieņēmumu prognozēm.