Latvijai būtu būtiski jāpielielina novirzītais valsts finansējums veselības aprūpei - tā secināts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai pārskatā par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā un izaicinājumiem starptautiskās pieredzes kontekstā.

Raksturojot veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā, PVO norāda, ka valdībai pieejamā budžeta ietvaros būtu jāpiešķir augstāka prioritāte veselības aprūpei. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem budžeta izdevumu līmeņiem veselības aprūpei Eiropā. PVO iesaka paredzēt vismaz 12 % valsts kopbudžeta ieņēmumu veselības aprūpei, kas vēl joprojām būtu zem ES vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu (Latvijā šobrīd 9,8%). Tas sakrīt ar Veselības ministrijas mērķi novirzīt veselības nozarei 14% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. PVO skatījumā augstākas prioritātes piešķiršana veselības aprūpei varētu mazināt plaisu starp Latviju un salīdzināmām valstīm Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Analizējot iespēju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kas paredzētu ikmēneša maksājumu noteiktā apjomā, PVO atzīmē, ka bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei, tas nenodrošinās ieguvumus, un rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju finansiālā aizsardzība.

Tāpat PVO norāda, ka uz iedzīvotāju iemaksām balstītas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nozīmētu, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas tiktu izslēgtas no publiskās veselības aprūpes sistēmas.

PVO uzsver, ka ir jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumu kopums ikvienam iedzīvotājam un veselības aprūpes sistēmas ieņēmumu avotu diferenciācija nedrīkst novest pie pakalpojumu kopuma sadalīšanas vai nemaksājošo iedzīvotāju grupu izslēgšanas. Veselības apdrošināšanas iemaksu ieviešana būtu jāuzlūko kā veselības aprūpes papildu finansējuma avots, kas jāapvieno ar valsts budžeta finansējumu kā vienots veselības aprūpes pakalpojumu pircējs. PVO ieskatā vienots pircējs var nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu un rūpīgu aprūpes koordinēšanu gan starp iestādēm, gan laika ziņā visu iedzīvotāju vajadzībām, ja tiek īstenota atbilstoša politika gan pakalpojumu sniedzēju, gan pircēja efektīva darba stimulēšanai.

Kā pozitīvu risinājumu PVO redz priekšlikumu daļu no pašreizējām sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīt veselības aprūpes vajadzībām. PVO norāda, ka šādai pieejai ir nodokļu politikas reformas raksturs, un šai iespējai nebūtu jāgroza noteikumi par pakalpojumu pieejamību, kā arī jādala pakalpojumu kopums, kas atbilst PVO rekomendācijām. Uzlabojoties fiskālajai telpai, valdība viegli varētu palielināt šo veselības aprūpes vajadzībām iezīmēto maksājumu daļu bez īpašām administratīvajām izmaksām. Visi budžeta ieņēmumi veselības aprūpes vajadzībām paliktu apkopoti vienotā fondā un pakalpojumus apmaksātu viens pircējs.

PVO skatījumā Latvijas Bankas piedāvājums radīt konkurenci starp Nacionālo veselības dienestu un privātajām apdrošināšanas kompānijām ar mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu darbību nesasniegtu iecerētos rezultātus. Pakalpojumu pircēju (NVD un apdrošināšanas kompāniju) konkurence radīs fragmentāciju, palielinātu sarežģītību un paaugstinātu transakciju izmaksas. PVO norāda, ka ir grūti atrast veselības aprūpes sistēmu piemērus, kurās publiskas un privātas pircēju aģentūras konkurētu vienas ar otrām, lai piedāvātu obligātus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem uz identiskiem vai ļoti līdzīgiem nosacījumiem. Tā ir pieeja, kas nav īstenota nevienā Eiropas valstī. Tāpat PVO uzsver, ka Nīderlandē pastāvošā veselības aprūpes sistēma nav palīdzējusi kontrolēt veselības aprūpes izmaksu pieaugumu un arī Latvijai pastāv labāki risinājumi, kā palielināt izdevumus un paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti, tostarp, piešķirot lielāku prioritāti veselības aprūpei esošā valdības budžeta ietvaros.