„Šī valdība izdarījusi izvēli par labu labāk pelnošajiem. Es neesmu pret bagātiem cilvēkiem, bet normāli ir, ka nodoklis sabiedrībā ir solidaritātes pazīme. Sperts politiski ļoti nepareizs solis,” tā jaunajā žurnāla Bilance numurā intervijā galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam, vērtējot valdības šovasar, atzīst bijušais finanšu un satiksmes ministrs un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Viņu „īpaši sasāpināja, ka Zatlera Reformu partijas apsolījumu dēļ valdība piekrita pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Eiropā karstajā krīzē šis nodoklis faktiski iet pretējā virzienā. Sāpīgākais, ka izdevās pielikt tikai 15 latu neapliekamo minimumu par bērniem, bet 45 lati paliek neapliekamais minimums normāli strādājošajam”. Intevijā R.Zīle uzsver, ka „Sabiedrības ienākumu sadale Latvijā kļūst vēl netaisnīgāka. Un tā ir gājusi tikai sliktajā virzienā. Tā sauktais Džini koeficients mums visu laiku iet arvien negatīvākā virzienā. Aizvien netaisnīgāk sadalās ienākumi! Neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamo ir tas instruments, kas ļauj to balansēt.” Bet to valdība atteikusies paaugstināt.

Roberts Zīle uzskata, ka „nodokļu struktūra mums joprojām ir nepareiza. Ar kapitālu saistītie nodokļi Latvijā ir ļoti zemi. Visumā mums ir zemas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, turklāt nav progresīvas. Latvijā mums par zemu ir patēriņa nodokļi, bet jo īpaši kapitālam. Nekustamā īpašuma nodoklis ir iznācis ļoti greizs – ir 1,5% par zemi un 0,1; 0,2; 0,3% – par ēku. Labi, ka vispār ieviesa 10% nodokli no kapitāla. Bet varētu darīt, kā ir Īrijā, kur katru gadu tiek mainīts neapliekamais minimums no kapitāla. Nevajag ņemties ap tanti, kas ar saviem depozītiem nopelnījusi varbūt 10, 50 vai 100 latu gadā. Mums vajadzētu radīt vienādi cienījamu nodokli –  ienākums no kapitāla kā minimums ir tikpat līdzvērtīgi jāapliek ar nodokļu slogu kā alga.” R. Zīle retoriski jautā: „Ar ko īpašnieks ir labāks par darba ņēmēju?”.

Jaunākie Eurostat dati atklāj Latvijai interesantu ainu – Latvijā ir trešais zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā – kopumā 27,3% no IKP, vēl zemāks tas ir tikai Lietuvā un Rumānijā. Arī vidējie patēriņa nodokļi (PVN) Latvijā ir viszemākie ES, bet kapitāla nodokļi vēl zemāki ir tikai Lietuvā, informē. Bilance. Roberts Zīle skaidro, ka „mēs nevaram teikt, ka zems nodokļu līmenis obligāti veicina labu uzplaukumu ekonomikā. Tā diemžēl nav. Tas, ka Bulgārijā ir zemākais IIN (10%) nenozīmē, ka tā ir bagātāka par Latviju. Tā diemžēl ir vēl nabadzīgāka par Latviju.”

R.Zīle intervijā Bilancei uzver arī, ka „vēl viena ačgārna lieta – nodeva par darījumu ar nekustamo īpašumu – 2%…”. R.Zīle min, ka gandrīz nekur citur ES šī nodeva nav tik zema. ”Mums visiem nerezidentu pirktajiem īpašumiem šis nodoklis ir 2%, un bizness iet griezdamies.” Zīle ir neapmierināts, ka tiem, tā sauktajiem investoriem, no Austrumiem, īpaši Krievijas, kas, pērkot dzīvokļus, Latvijā iegulda 100 000 Ls, piešķiram arī uzturēšanās atļaujas, kas līdz ar to ļauj viņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā: „Mums vajadzētu izbeigt Šengenas atļauju tirgošanu šādā veidā, piešķirot uzturēšanās atļaujas. Drīzāk jāpāriet uz pirmā mājokļa iegādes atbalsta programmu saviem cilvēkiem”.

Intervijā Eiropas parlamenta deputāts skaidro, ka šī pirmā mājokļa valsts atbalsta programma veicinātu arī svešumā peļņā aizbraukušo atgriešanos dzimtenē : „Tāpēc mans priekšlikums daudzu gadu garumā, ko neesmu varējis izsist caur valdību, ir jau minētā pirmā mājokļa pirkšanas atbalstīšana, tas dod handikapu. Tas ir instruments, ko var ātri ieviest. Banka jums prasa 20-30 procentus sava ieguldījuma, kā jaunam cilvēkam nav un nebūs. Valsts garantētu 20-25% no kredīta konkrētai cilvēku kategorijai, kas pērk pirmo īpašumu.” R. Zīle uzskata: „Ja valdība varētu raidīt signālu, ka tā rūpējas pirmām kārtām par saviem pilsoņiem, tas būtu ļoti labi. It īpaši tagad, kad nākam ārā no krīzes. Ja valdība spētu konsolidēt sabiedrību ar konkrētiem pasākumiem, kas mazliet uzlabo tai apstākļus, tas dotu cerību šeit dzīvot un strādāt.”

Analizēdams procesus Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta deputāts R. Zīle norāda uz Latvijas piekļaušanos Vācijas viedoklim visā: „Skaidrs, ka Vienotības politiskā vadība ir uzlikusi akcentu uz Vāciju. Patlaban nav mums cita liela Eiropas spēka, uz ko paļauties. Bet vienlaikus mums, pirmkārt, tomēr jāsaglabā savas reālās intereses, jo Vācijas intereses kādā brīdī var atdalīties no mūsējām.” R.Zīle paskaidro, ka „vienmēr Padomes sēdēs nostāties tikai Vācijas pusē – kopumā jā, bet es būtu piesardzīgāks un neliktu visas kārtis tikai uz Merkeli. Vajag mums tomēr reālāku skatu.” Eiropas parlamenta deputāts „aicinātu šodienas varas cilvēkus – premjeru un finanšu ministru it īpaši, kas ir redzamākie Vienotības cilvēki, nerunāt vienmēr ar Vācijas nepateiktiem vārdiem…”. Roberts Zīle asi kritizē finanšu ministru Andri Vilku par viņa izteikumiem par Grieķiju: „Nepiekrītu Andra Vilka pēdējā laika izteikumiem, uzbrūkot Grieķijai. Tā nav Latvijas finanšu ministra cienīga un diplomātiska rīcība ― pašiem neesot eirozonā, mācīt, ka Grieķijai vajadzētu uzupurēties, nemocīt eirozonu un izstāties, kas nav nemaz tik vienkāršs jautājums.”

R. Zīle intervijā jaunākajā Bilances  numurā skaidro, kāpēc Latvija ir ieinteresēta Eiropas Savienības saglabāšanā: „Uzskatu, ka Latvijas interesēs  nav Eiropas Savienības drupināšana. Tie, kas to piesauc, ir vieglprātīgi. Citādi mēs nokļūsim daudz agresīvāka spēka ietekmē, nekā esam patlaban,” ar to domādams lielo Austrumu kaimiņu.

Plašajā intervijā Bilancei R. Zīle trāpīgi skaidro notiekošo attīstību Eiropas Savienībā un tur sagaidāmo naudas drukāšanu jeb devalvāciju, ko Latvija neatļāvās, krīzē esot 2008. gadā; varam uzzināt, kādas jauns izmaiņas notiks kopējā ES nodokļu politikā, arī attiecībā uz PVN, tāpat spilgti raksturots tas, kāpēc finanšu tirgi nerespektē Māstrihtas kritēriju izpildi vai neizpildi. R. Zīle intervijā zīmē arī bēdīgu nākotnes ainu Latvijai, proti, ka tā nekad nesasniegs Eiropas vidējo dzīves līmeni, ka varam tā arī palikt perifērijā, ja mūsu izpildvaras cilvēki nepratīs aktīvi aizstāvēt Latvijas viedokli un panākt mums nozīmīgās izmaiņas Eiropas Savienības iekšējā politikā.

Attēlā: Roberts Zīle

Foto: Atis Ieviņš