Pētījums atklāj, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai investīciju apjoms Latvijā palielinātos
Pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā informācijas
Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā ārvalstu investori vērtē kā viduvēju, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021. Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo četru gadu laikā. Buklets par pētījumu pieejams šeit. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5. Pozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto 0% likmi reinvestētai peļņai.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo četru gadu laikā. Buklets par pētījumu pieejams šeit.
Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.
Pozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto 0% likmi reinvestētai peļņai.
Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
“Viens no galvenajiem Ārvalstu investīciju vides indeksa mērķiem ir novērtēt investīciju klimata attīstības progresu Latvijā, un katru gadu tas kalpo kā temperatūras mērījums, lai novērtētu aktuālākās problēmas un panāktos risinājumus. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, mūsu jaunākais pētījums ir kā ceļa karte nākamajiem valsts politikas veidotājiem, sniedzot ieteikumus, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai investīciju apjoms Latvijā palielinātos,” komentē Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL valdes priekšsēdētāja.
Nākamās Saeimas prioritātes – enerģētika, drošība, darbaspēka pieejamība
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, maija beigās uzņēmējiem tika uzdoti papildu jautājumi, lai noskaidrotu, kā esošā situācija ietekmējusi uzņēmēju plānus un redzējumu.
“Dati liecina, ka kopumā karadarbība Ukrainā nav būtiski ietekmējusi uzņēmēju plānus – ja, sākoties ģeopolitiskajam saspīlējumam, daļa uzņēmēju uz laiku apturēja vai samazināja investīcijas, tad šobrīd iepriekš uzstādītie plāni vairumā gadījumu tiek turpināti. Kā lielākos izaicinājumus Latvijas investīciju klimata kontekstā uzņēmēji šobrīd uzskata pieaugošo inflāciju, enerģētisko neatkarību, darbaspēka pieejamību un drošību. Savukārt kā nākamās Saeimas un valdības prioritātes šī brīža apstākļos investori norādījuši enerģētisko neatkarību, valsts drošību, darbaspēka pieejamības un prasmju uzlabošanu, kā arī publiskāsektora reorganizāciju,” norāda profesors Arnis Sauka, FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa autors.
Latvijas valdības pašreizējos centienus īstenot Eiropas Zaļā kursa stratēģiju investori novērtējuši ar 2,2, t.i. salīdzinoši zemu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešami skaidrāki plāni un pārvaldība, plašāka ekspertu iesaistīšana, sabiedrības, kā arī publiskā un privātā sektora izglītošana, skaidru galveno darbības rādītāju noteikšana, kā arī uz datiem balstītu lēmumu pieņemšana.
Plāno investēt arī turpmāk
Aptauja liecina, ka divas trešdaļas (65%) aptaujāto uzņēmēju tuvākajos gados plāno palielināt investīciju apjomu, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr par 10% vairāk nekā 2018. gadā. Aptuveni piektā daļa (20%) investīcijas neplāno palielināt, bet 15% norāda, ka šis jautājums vēl nav izlemts un būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Uzdodot maijā to pašu jautājumu aptaujātajiem, ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā, 83% no aptaujāto uzņēmēju atzina, ka uzņēmums negrasās mainīt investīciju plānus, bet 17% no aptaujāto uzņēmumu pārstāvjiem atbildēja, ka investīciju plāni tika apturēti vai samazināti.
Līdzīgi kā pirms četriem gadiem, arī patlaban tieši cilvēkresursu jautājums ir viens no svarīgākajiem uzņēmējiem, pieņemot lēmumu turpināt investēt Latvijā.
Jaunākā vides indeksa dati iegūti, aptaujājot 53 augstākā līmeņa vadošos darbiniekus, kuri pārstāv uzņēmumus, kas ir nozīmīgi investori Latvijā. Šie uzņēmumi (ieskaitot to meitasuzņēmumus) veido 25% no Latvijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 15% no kopējā darbaspēka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 EUR un kam ir 50% ārvalstu kapitāla.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.