0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSReemigrācijas atbalsta pasākumu plānā paredzēti astoņi rīcības virzieni

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā paredzēti astoņi rīcības virzieni

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais Reemigracijas atbalsta pasakumu plana projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts: „Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns nav paredzēts tam, lai atrisinātu visas ekonomiskās un sociālās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. Latvijas kopējai attīstībai tiek veidots Nacionālais attīstības plāns. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais Reemigracijas atbalsta pasakumu plana projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts: „Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns nav paredzēts tam, lai atrisinātu visas ekonomiskās un sociālās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. Latvijas kopējai attīstībai tiek veidots Nacionālais attīstības plāns. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu.” Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”, tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa ir izvērtējusi visus saņemtos priekšlikumus un piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:
  1. Vienas pieturas aģentūras noteikšana - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkciju paplašināšana, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm, ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim;
  2. Darba tirgus informācijas pieejamība - efektīva divvirzienu komunikācijas mehānisma ieviešana, kā darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.;
  3. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste - jāpiešķir valsts un ES finansējums komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai;
  4. Latviešu valodas apmācības – atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.
  5. Sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana) -  aktīvi izmantot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot „biznesa vēstnieku” rašanos ārzemju latviešu vidū;
    1. Atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem – pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.
    2. Valsts pārvaldes/pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus - valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.
    3. Personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu - grozījumu „Repatriācijas likumā” pieņemšana, paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.
  Darba grupas, kurā bija piedalījās valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji, sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu” tiks iesniegts izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā. Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas valdībā atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, tajā identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Uzziņai: Laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 tūkstoši iedzīvotāju (t.sk. 192 tūkstoši – Latvijas valsts piederīgo). Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā. Kā liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs 2011.gadā, Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350-400 tūkst. cilvēku. Lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā (~100 tūkst. cilvēku), ASV (pēdējā tautas skaitīšanā ASV 96 tūkst. iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 tūkst. ir Latvijas Republikas pilsoņi), Kanādā (~26 tūkst.), Īrijā (25 – 30 tūkst. cilvēku), Zviedrijā (atkarībā no avotiem skaits svārstās starp 5 un 30 tūkst.), Austrālijā (~25 tūkst.), Krievijā (~20 tūkst.), Brazīlijā (līdz 20 tūkst.), Vācijā (vairāk kā 20 tūkst.) u.c. Saskaņā ar Latvijas bankas datiem ārzemēs dzīvojošie Latvijas piederīgie ik gadus uz Latviju sūta apmēram 350 milj. latu, ko Latvijā iztērē viņu ģimenes locekļi, radinieki, draugi vai arī viņi paši atgriežoties Latvijā. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam ekonomikas izaugsmes mērķa scenārijam, paredzams, ka līdz 2020.gadam ekonomika pieaugs vidēji par 4-5% gadā, savukārt,  pieaugot labklājības līmenim, nākamajā desmitgadē – vidēji par 3-4% gadā. Vienlaikus sagaidāms, ka negatīvās demogrāfijas tendences turpināsies arī nākotnē, kas var kavēt izaugsmi. Pie šāda tautsaimniecības attīstības scenārija tiek prognozēts, ka ilgtermiņā – līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks. Mērķis ir panākt, lai brīvās darbavietas tiktu aizpildītas ar emigrējušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm. (skatiet: Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes ). Mērķi uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, lai turpmāk samazinātos ekonomisku faktoru motivētā Latvijas iedzīvotāju emigrācija, pilda virkne izstrādātu valsts attīstības plānošanas dokumentu (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, Nacionālais attīstības plāns u.c.). Tāpat ir atsevišķs valdības pasākumu kopums, lai stiprinātu diasporas piederības sajūtu Latvijai (nacionālās identitātes saglabāšanu, pilsonisko līdzdalību, sabiedrisko un kultūras līdzdalību u.tml.). Sadarbojoties ar diasporu pārstāvošajām organizācijām, to jau īsteno Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.   Skatiet arī