Pandēmijas rādītā ārkārtas situācija un ekonomiskā krīze atstāj izmaiņas arī uz gada pārskatu sastādīšanas principiem. Tās skar arī revīzijas nepieciešamību un krājumu zudumu aprēķināšanas nianses, skaidro Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle.

Finanšu pārskata revīzija, ja rādītāji samazinājušies ārkārtas situācijas ietekmē

Ja uzņēmuma finanšu pārskats iepriekšējos gados ir bijis revidējams, taču 2020. gadā krīzes iespaidā vai citu notikumu rezultātā samazinājušies finanšu rādītāji, nesasniedzot revīzijai nepieciešamos limitus, tad par 2020. gadu finanšu pārskata revīzija, saskaņā ar Finanšu ministrijas skaidrojumu, nav jāveic, atklāj I. Liepiņa.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā gan apskatīti arī gadījumi, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pa gadiem strauji mainās. Šādā gadījumā atbilstoši likumam būtu jāpiemēro augstāko rādītāju prasības. Tomēr ministrijas skaidrojums bijis nepārprotams - ja 2020. gadā rādītāji ir samazinājušies un revīzijām noteiktie kritēriji nav izpildījušies, revīzija nav nepieciešama, uzsver eksperte.

Krājumu zudumi, kas radušies ārkārtas situācijas ietekmē

Ārkārtas situācijā, kad iestājušies stipri atšķirīgi ražošanas apstākļi, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neuzliek par pienākumu krājumu zudumu normas aprēķināt saskaņā ar trīs gadu vidējo normu. Ja krājumu zudumu svārstības radušās ārkārtas situācijas ietekmē, tām jāpieiet kritiski, jāskatās ārpus konteksta un jāizvērtē atsevišķi (līdzīgi kā būtu jārīkojas hiperinflācijas vai tamlīdzīgās situācijās). Protams, šādas situācijas un objektīvie apstākļi maksimāli jādokumentē, tām jāsaglabā pierādījumi, atgādina I. Liepiņa.