Nodokļu politikas darba grupā rosināts ne tikai saglabāt samazināto PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet to ieviest arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, svaigai gaļai un zivīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informējis Zemkopības ministrs Armands Krauze.

Savulaik risinājums par samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika ieviests uz terminētu laiku – līdz 2023. gada 31. decembrim. Šā gada vasarā, gatavojot 2024. gada valsts budžeta projektu, Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza priekšlikumu turpināt 5% PVN piemērošanu PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu, taču Finanšu ministrija tam neesot piekritusi.

Pēc ZM aprēķiniem, samazinātā PVN likme ir devusi pozitīvu pienesumu un tā noteikti būtu jāsaglabā, jo augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā nozare ir būtiski attīstījusies, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā arī eksporta vērtībai (+77%). Turklāt Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk kā vidēji ES. Tas liecina, ka līdz ar samazinātās 5 % PVN likmes ieviešanu, iespējams, ir palielinājies gan pieprasījums pēc augļiem, ogām un dārzeņiem, gan to patēriņš. Daļa importētāju ir legalizējuši savus darījumus, jo ir zudusi interese izvairīties no PVN nomaksas. Nozarē ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, jo ir mazinājusies ēnu ekonomika un ir palielinājies vidējais darba ņēmēju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2017. līdz 2022. gadam par 9,2 %, kā arī ir novērojama nodarbināto atalgojuma pieauguma tendence.

• Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā