Lai cīnītos ar finanšu noziegumiem un izveidotu taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu, Eiropas Parlaments (EP) 26. martā apstiprināja EP īpašās TAX 3 komitejas sagatavotos ieteikumus ES naudas atmazgāšanas procesa ierobežošanai.
EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu bija strādāja pie ziņojuma un secināja, ka ES ekonomikas zaudējumi no naudas atmazgāšanas shēmām, dažādās formās, ir 110 miljardi eiro gadā, kas atbilst 1% no ES kopējā IKP. Deputāti aicināja izveidot ES līmeņa uzraudzības iestādi, kas būtu atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, jo pašreizējais koordinācijas līmenis nav “pietiekams, lai risinātu aktuālās nozares problēmas’’. Īpašās komitejas ziņojums tika apstiprināts pēc vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas satricinājuši Eiropu pēdējo piecu gadu laikā, kuros iesaistītas Eiropas bankas, kā arī ņemot vērā atklātībā nonākušo žurnālistu izmeklēšanas informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā Luxleaks, “Panamas dokumenti” un “Paradīzes dokumenti”.
Pieņemtajā ziņojumā deputāti kritizē praksi, kas pašlaik tiek piemērota 18 ES dalībvalstīs, kurās var piemērot tā sauktās ‘’zelta vīzas’’ nosacījumus, kas sniedz iespēju turīgiem ārvalstu pilsoņiem ar neskaidru reputāciju apmesties uz dzīvi Eiropā. Balstoties uz aptuvenām aplēsēm, pēdējo desmit gadu laikā ir izsniegtas vairāk nekā 100 000 vīzas un 6000 pases apmaiņā pret dažāda veida finanšu ieguldījumiem ES, īpaši plaši šo iespēju izmanto Krievijas pilsoņi un pilsoņi no valstīm, kuras atrodas Krievijas ietekmē.
Šāda veida prakse regulāri ietver nodokļu atvieglojumus saņēmējiem. Iegūtā uzturēšanās atļauja nodrošina pārvietošanās brīvību un kapitāla brīvu apriti, ko var izmantot, lai atmazgātu naudu un izvairītos no nodokļu nomaksas.
Būtiskākie no ieteikumiem un secinājumiem:
- Eiropas Komisijai būtu nekavējoties jāuzsāk darbs pie priekšlikuma Eiropas finanšu policijas izveidei;
- jāizveido ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestāde;
- ANO ietvaros jāizveido globāla nodokļu iestāde;
- ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
- septiņās ES valstīs – Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē – vērojamas “nodokļu oāžu” pazīmes;
- EP deputāti pauž nožēlu, ka tādas bankas kā Swedbank AB un Danske Bank iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā;
- ES valstīm būtu jāizbeidz “zelta vīzu” un pasu programmas;
- pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem nepieciešama labāka aizsardzība.
EP īpašā komiteja Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos tika izveidota 2018. gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par nodokļu pārkāpumiem. Darba ietvaros tās pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.
