Saeimā 2017. gada budžetu un pavadošos likumprojektus sāks vētīt 31. oktobrī
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20.oktobrī atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī. Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas. No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā. Valsts…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20.oktobrī atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī.
Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas.
No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā.
Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad paredzēts turpināt stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Plānoti pasākumi, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu, noteiktu lielāku atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības jomā, ieviestu sociālā nodokļa avansa maksājumus taksometru nozarē, ierobežotu nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās, atsevišķās jomās ieviestu pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību. Tāpat plānots pilnveidot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus, ierobežot piekļuvi interneta veikaliem - nodokļu parādniekiem, kā arī stingrāk kontrolēt apsardzes jomā strādājošos komersantus.
Tāpat ieņēmumus plānots palielināt, pārskatot dažādus atvieglojumus, tostarp paredzēts atcelt degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur audzē kukurūzu biogāzes iegūšanai, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot mājsaimniecībā un sabiedriskajam transportam. Plānots arī atcelt autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. Savukārt atsakoties no nodevas par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju, plānots ceļa nodokli turpmāk piesaistīt automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam.
Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem.
Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā plānots arī Izglītības nozarē - pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai.
Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu valsts psiholoģisko palīdzību.
Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu plānots par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības spēju - Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad plānots 1,7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā tas tiks palielināts līdz diviem procentiem.
2017.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,066 miljardu, savukārt izdevumi - 8,367 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 664, bet izdevumi - par 681 miljonu eiro lielāki.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.