0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSSaeima konceptuāli atbalsta grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā

Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā

Saeima ceturtdien, 13.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saeima ceturtdien, 13.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas ietver savā darbībā atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori.

Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic labvēlīgu un nozīmīgu saimniecisko darbību, kas rada sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam, teikts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.

Grozījumi paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u.tml.). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.

Likumprojekts paredz, ka uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem par pārkāpumu, kas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve. Uz sociāla uzņēmuma statusu nevarēs pretendēti arī tie uzņēmumi, kas sodīti par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai  atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

Plānots, ka uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt arī tādi uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Vienlaikus likumā plānots noteikt, ka uz sociālo uzņēmumu statusu varēs pretendēt uzņēmums, kuram nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kas neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī kura saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem plānots noteikt arī iespējas, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums Labklājības ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: