Saeima otrajā lasījumā atbalsta apjomīgas izmaiņas PVN likumā

Saeima 28. novembra sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir pielāgot nodokļu piemērošanas kārtību dažādās situācijās.

Pakalpojuma vieta tiešsaistes pasākumiem

Viena no nozīmīgajām izmaiņām ir saistīta ar PVN piemērošanu virtuālajiem pasākumiem. Grozījumi nosaka, ka, ja pasākums tiek organizēts tiešsaistē, biļešu iegādei un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta pēc patērētāja deklarētās dzīvesvietas vai mītnes valsts (vai pastāvīgās uzturēšanās vietas), nevis pēc organizatora atrašanās vietas (ja patērētājs nav nodokļa maksātājs). Šis regulējums atspoguļo digitālās ekonomikas pieaugošo nozīmi un nodrošina vienlīdzīgu nodokļu piemērošanu neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas.

PVN reģistrācijas sliekšņa pārsniegšana līdz 55 000 eiro

Likumprojektā tiek ieviests skaidrs regulējums attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un sākt maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja to apgrozījums kalendārā gada laikā pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni.

Paredzēts pārejas periods uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par līdz pat 10% (līdz 55 000 eiro). Šādā gadījumā uzņēmums varēs turpināt nemaksāt PVN līdz attiecīgā kalendārā gada beigām. Tas nozīmē, ka PVN būs jāsāk maksāt tikai no nākamā gada 1. janvāra, un, sākot no šī datuma, uzņēmumam jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.

Tomēr, ja uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz 55 000 eiro, tas tiek uzskatīts par pietiekamu robežu, lai PVN maksāšanas pienākums iestātos nekavējoties. Šādā situācijā uzņēmumam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN par darījumiem, kas veikti, sākot no brīža, kad apgrozījums pārsniedz šo summu.

PVN atbrīvojuma izmantošana citā ES valstī

Tāpat paredzēts likuma papildinājums, kas ievieš īpašu kārtību Latvijas nodokļa maksātājiem, kas izmanto PVN atbrīvojumu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šī regulējuma mērķis ir skaidri noteikt, kādos apstākļos un kādā kārtībā Latvijas uzņēmēji var piemērot PVN atbrīvojumu, veicot preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas.

Jaunais regulējums nosaka, ka iekšzemes nodokļa maksātāji, kuru kopējais gada apgrozījums Eiropas Savienībā nepārsniedz 100 000 eiro un kuri citā dalībvalstī nav pārsnieguši tās noteikto atbrīvojuma robežvērtību, var izmantot nodokļa atbrīvojumu, kas paredzēts attiecīgās valsts normatīvajos aktos. Gada apgrozījums šajā gadījumā ietver visu nodokļa maksātāja saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet neiekļauj pamatlīdzekļu pārdošanu vai vienreizējus, ar saimniecisko darbību nesaistītus darījumus.

Lai piemērotu šo atbrīvojumu, nodokļa maksātājam ir jāsniedz detalizēta informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) elektroniskā veidā. Šajā informācijā jānorāda uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, saimnieciskās darbības veids, dalībvalsts, kurā tiek izmantots atbrīvojums, kā arī darījumu apjoms gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs. VID 35 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par tiesībām piemērot atbrīvojumu un, ja nepieciešams, piešķir īpašu reģistrācijas numuru ar kodu "EX", kas derīgs tikai šī atbrīvojuma izmantošanai.

Regulējums arī paredz nodokļa maksātāja pienākumu informēt VID par visām izmaiņām saistībā ar atbrīvojuma piemērošanu. Ja apgrozījums pārsniedz 100 000 eiro vai rodas citi apstākļi, kas liedz turpināt atbrīvojuma piemērošanu, VID var pieņemt lēmumu izbeigt šo tiesību. Šis lēmums stājas spēkā no nākamā ceturkšņa vai konkrēti noteikta datuma.

Citas izmaiņas

Svarīgs papildinājums ir ieviestā nodokļa 0% likme precēm, kuras sabiedriskā labuma organizācijas bez maksas nodod humānās palīdzības vai labdarības ietvaros. Tas attiecināms uz situācijām, kad preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros; piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros.

Likumprojekts ietver arī precizējumus attiecībā uz PVN atbrīvojumiem trešo valstu un Eiropas Savienības diplomātiskajām pārstāvniecībām (diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem). Šie atbrīvojumi tiek piemēroti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti paritātes principi, kas stiprina starptautisko sadarbību un veicina savstarpēji izdevīgus diplomātiskos sakarus.

Plānotajās likuma izmaiņās ietverti vēl arī grozījumi, kas skar izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX” (iesniegums par izslēgšanu jāiesniedz 5 darba dienu laikā pēc šī koda piešķiršanas brīža; VID pēc tam lēmumu pieņem 10 darba dienu laikā).

Likumprojekts paredz vēl dažādas izmaiņas un precizējumus PVN piemērošanā par priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem (par iegādātām, nomātām, importētām automašīnām), priekšnodokļa korekciju, izslēdzot no PVN reģistra.

  Lasiet arī:

• Kā maksājami nodokļi par dividendēm pielīdzināmu ienākumu?
• Jauna MVU direktīva mainīs PVN maksāšanas nosacījumus Latvijā un ES