Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā.

Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori. Šie Darba likuma grozījumi atbildīgajā komisijā un Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Otrs likumprojekts savukārt paredz izdarīt grozījumus vairākos Darba likuma pantos, par kuriem iepriekš ar sociālajiem partneriem nebija panākta vienošanās, piemēram, par grozījumiem Darba likuma 90.pantā, kas reglamentē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumos ir paredzēts Darba likumā ietvert normu, kas noteiks, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu. Savukārt gadījumā, ja darba devējs septiņu dienu laikā nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, tad uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis. Šāds princips līdzsvaros pušu intereses un mudinās darba devēju godprātīgi reaģēt uz darbinieku iesniegumiem.

Ar sociālajiem partneriem panākts kompromisa risinājums arī izmaiņām Darba likuma 110.pantā, kas detalizēti reglamentē darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram. Likumprojektā tiek papildus noteikti vēl divi gadījumi, kad darba devējam nav jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam - gadījumos, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz to, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums (Darba likuma 101.panta pirmās daļas 7.punkts), kā arī, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem (šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība) (Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkts), darba devējam nav jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Taču, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 7. un 11.punktu, darba devējam būs savlaicīgi jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to.

Vēl rosinātie grozījumi likumā paredz izmaiņas kompensāciju izmaksā, ja darbinieks uzteic darbu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu (darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības). Ja darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.

Šie likuma grozījumi vēl jāskata divos lasījumos, un nav zināms, vai pašreizējā Saeima tos pagūs izskatīt līdz savu pilnvaru beigām.