0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASSaeima turpinās darbu pie Pilsonības likuma reformas

Saeima turpinās darbu pie Pilsonības likuma reformas

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ, 1.novembrī, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas, informē Saeimas Preses dienests. „Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima,…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ, 1.novembrī, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas, informē Saeimas Preses dienests. „Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima, būs šādu augsta līmeņa ekspertu piesaiste un kvalitatīvas diskusijas organizēšana,” uzsver komisijas vadītāja. Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātiem būs jāstrādā pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība atņemta līdzšinējā dubultpilsonības aizlieguma dēļ. Ceturtais jautājumu bloks skar iespēju Latvijas pilsonību piešķirt Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Runājot par izmaiņām likumā, kas skar dubultpilsonību, cita starpā, gaidāmas šādas izmaiņas. Pašlaik Pilsonības likumā 9. pants. “Dubultā pilsonība” nosaka, ka “(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība. (2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.” Savukārt  Saeimas mājas lapā pieejamajā informācijā par  grozījumiem Pilsonības likumā teikts, ka  plānots šo pantu papildināt ar 11 daļu šādā redakcijā: “Dubultā pilsonība var izveidoties: 1) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts pilsonību; 2) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību; 3) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu; 4) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši šās daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, ja saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību; 5) bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību); 6) personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.” Vairāk par topošajiem grozījumie Pilsonības likumā Jūs varat uzzināt šeit. http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=238/Lp10