Saeima  19. oktobrī konceptuāli atbalstīja divus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus:   grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Lai likumprojekti stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.

Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā.

Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā.  Ar likumprojektiem iecerēts arī stiprināt sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku, paredzot, ka nepieteiktās kreditoru prasības tiks dzēstas.

Paredzētās izmaiņas Civillikumā noteiks, ka  mantojumu arī turpmāk varēs pieņemt klusējot, bet, ja mantojuma lieta pēc tam tiks uzsākta, tad arī šādiem mantiniekiem, kas ieguvuši mantojumu klusējot, būs jāpārtrauc klusēšana, pretējā gadījumā to tiesības zudīs (tiks dzēstas). Tiesības, kas iegūtas klusējot un pēc tam zaudētas, nepiesakoties pie notāra sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā, ja mantinieks ticis uzaicināts, nebūs iespējams atjaunot tiesas ceļā. Citos gadījums celt mantojuma prasību minētais netraucēs, piemēram, ja mantinieks bijis ārzemēs un nav bijis informēts vai objektīvi nevarēja būt informēts par to, ka mantojums ir ticis izsludināts.

Ar grozījumiem arī iecerēts noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību.

Kā uzsver likumprojektu autori, galvenie ieguvumi mantiniekiem no mantojuma pieņemšanas sistēmas uzlabojumiem būs šādi:

• precizētas gribas par mantojuma pieņemšanu paušanas formas;
• saglabāta iespēja pieņemt mantojumu klusējot;
• notārs individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus (līdz 3.šķirai), lai tie pauž gribu par mantojuma pieņemšanu/atraidīšanu;
• mantojuma pieņemšanas termiņš garāks par kreditoru pretenziju termiņu, līdz ar ko mantiniekiem, pirms izvēles izdarīšanas, ir zināmas visas kreditora pretenzijas (attiecīgie grozījumi paredzēti likumprojektā "Grozījumi Notariāta likumā");

Savukārt galvenie ieguvumi mantojumā ieinteresētajām personām no mantojuma pieņemšanas sistēmas uzlabojumiem būs sekojošie:

• iespēja noskaidrot mirušā saistību un tiesību pārņēmējus – mantiniekus, lūdzot izsludināt mantojuma atklāšanos, arī attiecībā uz tādiem mantiniekiem, kas mantojumu pieņēmuši klusējot;
• tiek stiprināts princips, ka mantojuma pieņemšanai pietiek ar tiesīgi paustu mantinieka gribu, tādējādi, piemēram, kreditoriem, lai vērstos ar saviem prasījumiem pret mantiniekiem, nav jāgaida līdz mantinieki izņem mantojuma apliecību pie notāra;
• neatņemamās daļas tiesīgajiem nav jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu, ja tie mantojuma lietā jau pieteikušies kā mantinieki.