Konkurences padome (KP) atgādina: lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu privāto komersantu darbību tirgū, publiskām personām, dibinot jaunas vai pārvērtējot savu līdzdalību esošajās kapitālsabiedrībās, nepieciešams veikt plānoto darbību izvērtējumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Lai izvērtēšanas procesu padarītu viegli uztveramu, KP ir sagatavojusi informatīvu materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" , kurā skaidrots, ko nozīmē publiskai personai rīkoties atbilstoši  VPIL 88. panta prasībām, kāda ir dibināšanas vai līdzdalības izvērtēšanas gaita, izklāstīts KP atzinuma sagatavošanas process, kā arī apkopoti biežāk konstatētie trūkumi publisko personu veiktajā izvērtējumā.

Tāpat KP sagatavojusi "Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijas", kuru mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā. Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem un publisku personu piederošo kapitālsabiedrību vadītājiem, kā nodrošināt organizāciju rīcības atbilstību. Tāpat KP vadlīnijās sniedz piemērus par iespējamām problēmsituācijām, izceļot gadījumus, kad publisko personu un to kapitālsabiedrību rīcība neatbilst konkurences neitralitātes principiem.

Atgādinām, ka Saeima 2019.gada 28.martā  pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kas paredz pienākumu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, t.sk., aizliedzot diskriminēt tirgus dalībniekus, tādējādi radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, radīt priekšrocības kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī veikt darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt tirgu vai ir apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū. Grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Tie sniedz KP efektīvākas pilnvaras novērst publisku personu radītus konkurences kropļojumus, t.sk. paredzot iespēju piemērot naudas sodus publisku peronu kapitālsabiedrībām.