Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem.

Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums.

Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka demokrātiskās sabiedrībās var būt nepieciešams sodīt vai pat nepieļaut izpausmes formas, kas izplata, kurina, atbalsta vai attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību. Valsts varas pārstāvji kā sabiedriskās kārtības nodrošinātāji var īstenot pasākumus, arī krimināltiesiskus, lai pienācīgi un bez pārmērībām reaģētu uz šādiem izteikumiem

Lai izvērtētu, vai izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzama kriminālatbildība, ANO eksperti formulējuši vairākus faktorus. Tie ir tā saucamie Rabatas principi:

  • Konteksts. Konteksts ir ļoti svarīgs, kad izvērtē, vai izteikumi varētu kūdīt uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību pret mērķgrupu. Konteksta analīzē izteikumi jāskata sociālā un politiskā kontekstā, kas valda laikā, kad izteikumi tiek pausti un izplatīti.
  • Paudējs. Būtu jāizvērtē izteikumu paudēja amats vai statuss sabiedrībā, īpaši šī indivīda vai organizācijas ietekmes spēja uz auditoriju, kurai izteikumi ir adresēti.
  • Nodoms. Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 20.pants paredz nodoma esību. Neuzmanība (negligence – angļu val.) un nolaidība (recklessness – angļu val.) nav pietiekama, lai darbība būtu nodarījums saskaņā ar ANO pakta 20.pantu, ņemot vērā, ka tas runā par „iestāšanos par”, „aizstāvēšanu” (advocasy – angļu val.) un „kūdīšanu” (incitement – angļu val.), nevis tikai materiāla izplatīšanu.
  • Saturs un forma. Izteikumu saturs ir viens no centrālajiem punktiem tiesu motīvos un ir kritiski svarīgs elements kūdīšanā. Satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī ietvert izteikuma formas, stila, argumentu rakstura izvērtējumu.
  • Plašums. Plašums ietver tādus elementus kā runas ietekme, tās publiskums, tās mērogs un auditorijas lielums. Citi elementi var būt tādi kā izplatīšanas biežums, daudzums un veids, piemēram, buklets vai pārraide televīzijā vai internetā.
  • Iespējamība. Kūdīšana pēc definīcijas ir formāla sastāva noziegums (inchoate crime – angļu val.). Darbībām, uz ko notiek kūdīšana, nav jātiek īstenotām, lai kūdošie izteikumi būtu noziegums. Tomēr kaut kādas pakāpes riskam vai kaitējumam ir jābūt identificētam. Tas nozīmē, ka tiesām ir jānosaka, ka bija ticama iespējamība (reasonable probability – angļu.val.), ka izteikumiem izdotos uzkūdīt uz īstu darbību pret mērķgrupu, turklāt šādai sakarībai būtu jābūt diezgan tiešai ( ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2013.gada 11.janvāra Ziņojuma par ekspertu darba grupām par nacionāla, rasu vai reliģijas naida kurināšanas aizliegumu pielikuma 29.punktu).