0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTISaimnieciskās darbības apturēšana uz laiku

Saimnieciskās darbības apturēšana uz laiku

Kristīne Erele, Jānis Ozoliņš

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību. Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kristīne Erele, Jānis Ozoliņš

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību.

Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina sniegt likumā noteiktās atskaites, bet darbības pārtraukšanas faktu valsts iestādēm nepaziņo. 2014. gadā stājās spēkā Komerclikuma regulējums[1] par komersanta tiesībām, pamatojoties uz savu lēmumu, apturēt saimniecisko darbību uz laiku līdz trīs gadiem, par ko veicams atbilstošs ieraksts komercreģistrā. Jāpiebilst, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) ir noteikts nodokļa maksātāja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par pieņemto lēmumu saimnieciskās darbības pārtraukšanas gadījumā.

Viens no galvenajiem mērķiem minētā regulējuma iekļaušanai Komerclikumā bija “tukšo” un ekonomiski neaktīvo uzņēmumu darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra, tādējādi nemaldinot trešās personas par juridiski eksistējošiem, bet faktiski nepastāvošiem uzņēmumiem.

Vienlaikus ar Komerclikumā iekļauto regulējumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu tika veikti grozījumi arī grāmatvedības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos un Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) par šādu nodokļu maksātāju, kas pārtraukuši saimniecisko darbību, izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra.

Veicamās darbības līdz lēmuma pieņemšanai

Pirms komersants (kapitālsabiedrībām dalībnieku vai akcionāru sapulce) pieņem lēmumu par tā saimnieciskās darbības apturēšanu un iesniedz atbilstošu pieteikumu komercreģistrā, komersantam ir jānodrošina tā atbilstība Komerclikumā ietvertajiem nosacījumiem un jāveic šādas darbības:

  • jāsamaksā esošie nodokļu parādi, kā arī jānokārto nodokļa saistības par periodu, kurā saimnieciskā darbība tiks apturēta
  • jāizbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ja tādas ir

Jāņem vērā, ka darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajā kārtībā un tikai uz likumā norādītajiem pamatiem. Pēc būtības saimnieciskās darbības apturēšana nav darba devēja uzteikuma pamats, tomē, šādā situācijā kā uzteikuma pamats var tikt izmantots darbinieku skaita samazināšana. Uzsakot darba līgumu, komersantam jāņem vērā arī Darba likumā noteiktā uzteikuma paziņošanas kārtība, aizliegumi, ierobežojumi, termiņi, atlaišanas pabalsti un citi noteikumi. Līdz ar to laika periods līdz darbības apturēšanai var pagarināties par laiku, kas nepieciešams darba tiesisko attiecību izbeigšanai. Kā alternatīva darba devēja uzteikumam var tik izmantota darbinieka un darba devēja vienošanās, ja tādu ir iespējams panākt.

  • komersantam ir jāiesniedz VID gada pārskats vai - likumā noteiktajos gadījumos - finanšu pārskats par pēdējo pilno pārskata gadu

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Turpretim finanšu pārskata sastāvs ir atkarīgs no sabiedrības iedalījuma (mikrosabiedrība, maza, vidēja vai liela sabiedrība). Finanšu pārskatu bez vadības ziņojuma ir atļauts iesniegt mikrosabiedrībām[2], ja informācija par tās akciju vai daļu kopumu ir iekļauta finanšu pārskata pielikumā.

  • komersantam ir jāsagatavo un jāiesniedz VID saimnieciskās darbības pārskats

Saimnieciskās darbības pārskats ir iesniedzams par periodu, kas ir pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Līdz ar to saimnieciskās darbības pārskata periods ir īsāks par 12 mēnešiem. Saimnieciskās darbības pārskats jāsagatavo saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem, papildus norādot detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā. Lai novērtētu visas uzņēmuma mantas un konstatētu iespējamos zaudējumus, kas radušies no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ, ir jāveic arī inventarizācija.

  • komersantam ir jānorēķinās ar visiem kreditoriem par saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas pirms saimnieciskās darbības apturēšanas vai šī perioda laikā un jānodrošina pieteiktie kreditoru prasījumi, kuru izpildes termiņš iestājas pēc darbības apturēšanas perioda

Pirms komersants pieņem lēmumu par darbības apturēšanu, tam ir pienākums rakstiski informēt visus zināmos kreditorus par savu nodomu apturēt darbību, kā arī jāpublicē paziņojums par to oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Pēc publikācijas, bet ne agrāk kā pēc viena mēneša, komersants var sniegt komercreģistrā pieteikumu darbības apturēšanai.

Pieteikums komercreģistram par darbības apturēšanu

Pieteikums par darbības apturēšanu komercreģistrā ir jāiesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu. Iesniedzot komercreģistrā minēto pieteikumu, komersants apliecina, ka visas iepriekš uzskaitītās Komerclikumā noteiktās prasības darbības apturēšanai ir izpildītas, tai skaitā apmierinātas saistības pret kreditoru prasījumiem un VID.

Ieraksts komercreģistrā par darbības atjaunošanu tiek veikts automātiski pēc trīs gadu termiņa beigām vai pēc komersanta lēmumā norādītā saimnieciskās darbības apturēšanas beigu datuma. Komersants var pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanu arī pirms termiņa beigām.

Ar dienu, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu, Lursoft uzturētajā uzņēmumu reģistra datubāzē uzņēmuma profilā, sadaļā par apgrūtinājumiem, tiks ielikta atzīme “saimnieciskās darbības apturēšana” un pamatojums - “sabiedrības pieteikums”.

Komersanta saimniecisko darbību var apturēt arī VID vai saskaņā ar kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, bet tādā gadījumā sadaļā apgrūtinājumiem būs atzīme - “saimnieciskās darbības apturēšana” un pamatojums: VID lēmums vai tiesas nolēmums.

VID informēšana par saimnieciskās darbības apturēšanu

Pamatojoties uz likumā par NN[3] noteikto, ja tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma darbības pārtraukšanu, nodokļu maksātāja pienākums ir rakstiski informēt VID 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to VID ir jāinformē jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, ka ieraksts komercreģistrā par darbības apturēšanu ir jau veikts.

Pienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas laikā

Saskaņā ar likumu par NN[4] nodokļa maksātāja pienākums ir iesniegt VID likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas. Uzņēmuma darbības apturēšana neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļu deklarāciju iesniegšanas pienākuma nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Katra konkrētā nodokļa maksāšanas kārtība un deklarāciju iesniegšana ir noteikta konkrētā nodokļa normatīvos regulējumos.

  • Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas

Ja komersants ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā un tas pieņem lēmumu par darbības apturēšanu saskaņā ar Komerclikumā noteikto kārtību, tad VID 5 darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra, pieņem lēmumu par komersanta izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

Ja komersants ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra, PVN deklarācijas vairs nav jāsniedz. Tomēr jāatceras, ka 20 dienu laikā pēc izslēgšanas būs jāiesniedz pēdējā PVN deklarācija par taksācijas periodu līdz uzņēmuma izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra. Sagatavojot PVN deklarāciju jāņem vērā PVN likuma 104. pantā noteiktais par iespējamo priekšnodokļa korekciju, līdz ar to var rasties situācijas, kad uzņēmumam ir jāveic budžetā papildu PVN maksājums.

Reģistrācija PVN maksātāju reģistrā netiks atjaunota automātiski pēc darbības atjaunošanas un attiecīgā ieraksta komercreģistrā. Tādēļ pēc darbības atjaunošanas PVN reģistrācijas nepieciešamības gadījumā būs jāsniedz VID jauns PVN reģistrācijas iesniegums.

  • Darba devēja ziņojumi

Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteiktajā kārtībā komersants saimniecisko darbību var apturēt uz laiku tikai ar nosacījumu, ka komersantam nav neviena darbinieka, līdz ar to darba devēja ziņojumi par darba ņēmēju darba ienākumiem nav jāsniedz darbības apturēšanas periodā.

  • Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) nav noteikts atbrīvojums no pienākuma iesniegt taksācijas gada UIN deklarāciju saimnieciskā darbības apturēšanas gadījumā. Līdz ar to UIN deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja konkrētajā taksācijas gadā uzņēmumam darbība ir apturēta.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo UIN likuma redakciju minimālais UIN maksājums par taksācijas gadu ir 50 eiro apmērā, un tas tiek piemērots arī tad, ja uzņēmumam, UIN maksātājam, ir apturēta saimnieciskā darbība. Savukārt UIN avansa maksājumus nav jāveic mēnešos, kuros saimnieciskā darbība ir apturēta, sākot ar mēnesi, kurā komercreģistrā izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu.

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas stājas spēkā no 2018. gada, ir noteikts konceptuāli jauns UIN aprēķināšanas un maksāšanas modelis. Saskaņā ar jauno kārtību UIN taksācijas periods būs mēnesis un par periodiem, kuros neveidosies ar UIN apliekamais objekts, UIN deklarācija nebūs jāsniedz, izņemot par pēdējo pārskata gada mēnesi.

UIN avansa maksājumi būs jāveic tikai pārejas periodā uz jauno UIN maksāšanas modeli, proti, līdz 2018. gada jūnijam. Saskaņā ar jauno UIN maksāšanas modeli avansa maksājumi nebūs jāveic. Arī jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts minimālais maksājamais UIN par pārskata gadu 50 eiro apmērā. Šo minimālo UIN maksājumu varēs nemaksāt tikai atsevišķos gadījumos, ja izpildīsies noteikti nosacījumi.

  • Gada pārskati un arhīva glabāšana

Saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” komercsabiedrības darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo komercsabiedrību no gada pārskata sastādīšanas.

Saimnieciskās darbības apturēšanas gadījumā komersantam būs jāturpina glabāt uzņēmuma arhīvu normatīvo aktos noteiktajā kārtībā.

Kā redzams, nodokļu atskaišu iesniegšanas slogs nemazinās, ja saimnieciskā darbība saskaņā ar Komerclikumā noteikto kārtību ir pārtraukta uz laiku.

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka, komersantam nonākot situācijā, kad saimnieciskā darbība uz laiku ir jāaptur, šī fakta ierakstīšana komercreģistrā var novērst risku, ka NN likumā noteiktajos gadījumos saimniecisko darbību var apturēt VID, kam vēlāk var sekot VID lēmums par komersanta darbības izbeigšanu. Tādā gadījumā konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošana vairs nebūs iespējama.

[1]              Komerclikuma XIV1 sadaļa.

[2]              Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 2. daļu mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 no 3 kritēriju robežvērtībām: bilances kopsumma – 350 000 eiro, neto apgrozījums – 700 000 eiro un vidējais darbinieku skaits gadā – 10.

[3]              Likuma par NN 15. panta trešās daļas 7. punkts.

[4]              Likuma par NN 15. panta 1. daļas 3. punkts.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 414. numurā