0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMISankciju neievērošana var kaitēt biznesam

Sankciju neievērošana var kaitēt biznesam

Ar Elīzu Grīsli sarunājās Vineta Vizule

Bilances Juridiskie Padomi
Foto: Aivars Siliņš

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Tās uzdevumos ietilpst informēt gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas un ārvalstu kompetentās institūcijas. Ministrija arī rīko dažādus seminārus, kuros skaidro sankciju jēgu un būtību. Uz sarunu par to, kas uzņēmējiem būtu jāzina sankciju sakarā, aicinājām Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās Leidenes Universitātē Nīderlandē un patlaban strādā ar sankciju jautājumiem, informējot par tiem valsts institūciju, banku un finanšu nozares pārstāvjus, kā arī uzņēmējus.

Kā līdz šim saistībā ar sankciju ievērošanu ir veidojusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem?

Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī dažādu nozaru asociācijām, un ar to starpniecību esam aicinājuši uzņēmējus uz ministrijas rīkotajiem semināriem. Tāpat uzturam sakarus caur mūsu Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Cenšamies sasniegt tieši tos uzņēmējus, kuriem šie sankciju jautājumi ir ļoti aktuāli.

Var teikt, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, mēs pārzinām un arī cenšamies rast tām risinājumus. Marta sākumā publicēsim vairākus jaunus informatīvos materiālus, kas lieti noderēs uzņēmējiem.

Kādi ir neskaidrākie jautājumi, kas galvenokārt interesē mūsu uzņēmējus sankciju sakarā?

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – esmu uzņēmējs, kas man saistībā ar sankcijām būtu jāzina, kur es to varu uzzināt?

Taču katram uzņēmējam ir jāsāk ar savas darbības un biznesa modeļa izvērtēšanu, ko mēs dēvējam par risku izvērtēšanu. Mazam uzņēmumam, kurš nodarbojas tikai ar tirdzniecību Latvijā, šādu risku varētu būt mazāk nekā lielam uzņēmumam, kurš veic eksportu uz trešajām valstīm, kam ir sadarbība ar ASV vai Krievijas partneriem. Pēdējā gadījumā riska profils noteikti ir ļoti plašs, un, iespējams, būs nepieciešama tāda profesionāļa palīdzība, kurš palīdzēs izveidot sankciju riska iekšējo kontroles sistēmu.

Pirmā vieta, kur ikvienam būtu jāieskatās, ir Ārlietu ministrijas mājaslapa.

Tās sadaļā “Ārpolitika” ir izveidota apakšsadaļa “Sankcijas”, kur sniegta informācija gan par sankciju būtību, gan norādes, kur meklēt informāciju par konkrētām sankcijām. Tāpat ir norādīts e-pasts sankcijas@mfa.gov.lv, kur sūtīt jautājumus, kas saistās ar sankciju ievērošanu.

Pieņemsim, ka patlaban vēl neliels uzņēmums apsver iespēju sākt eksportu uz ārvalstīm, ir dzirdējis, ka pastāv tādas sankcijas, taču īsti nesaprot, kāpēc bija nepieciešams tās ieviest. Kā jūs to paskaidrotu?

Atgādināšu, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas. Sākotnēji tie bija dažādi ekonomiskie ierobežojumi, piemēram, noteiktu preču, arī ieroču embargo, lai liktu vienam spēlētājam, kurš nespēlē pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem, mainīt savu uzvedību. Sankciju ideja nav sodīt, bet gan panākt, lai tiktu mainīta uzvedība. Tā tas savulaik bija ar Dienvidāfriku un Dienvidrodēziju, kur valdīja aparteīds un tika konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Pret šīm valstīm tika izveidoti pirmie sankciju režīmi. ANO kopš tā laika ir noteikusi ap 30 dažādu sankciju režīmu, no kuriem daudzi jau ir izbeigti, tostarp pavisam nesen atcelti sankciju režīmi pret Eritreju un Sudānu, jo abas valstis ir mainījušas savu uzvedību un rīkojušās tā, kā to sagaida starptautiskā sabiedrība. Patlaban aizvien vēl spēkā ir 14 sankciju režīmi.

Katrai ANO dalībvalstij ir pienākums ievērot sankcijas, kuras tiek noteiktas ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Teorētiski katrai valstij ir arī jāatskaitās, kā šīs noteiktās sankcijas pret attiecīgajām valstīm un teritorijām tiek ievērotas. Ir arī noteikti sankciju režīmi ne tikai pret valstīm, bet arī starptautiskām teroristu organizācijām.

Eiropas Savienība (ES) savukārt centralizēti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par ES sankcijām, kas juridiski ir saistošas visām ES dalībvalstīm. Papildus ES var noteikt arī savas autonomās sankcijas, ja tās nav bijis iespējams ieviest ANO ietvaros. Tādas ir ES noteiktās sankcijas gan pret Sīriju, gan pret Krieviju saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad tika aizskarta Ukrainas teritoriālā vienotība.

Arī Latvijā kopš 2014. gada sankciju nozīme ir augusi un izteikti jūtama to klātesamība mūsu ikdienas dzīvē.

Latvijā uzņēmējiem sankciju jēdziens visbiežāk saistās ar Krievijas tirgu. Var rasties jautājums: vai tas nozīmē jebkādu biznesa attiecību pārtraukšanu, vai drīkstam turp braukt, ko iepirkt? Kā zināms, kaimiņvalsts tirgus līdz šim bijis ļoti nozīmīgs mūsu valsts ekonomikai.

Sankcijas nozīmē, ka ir noteikti dažādi veidu ierobežojumi. Lai saprastu, vai konkrētās sankcijas varētu attiekties arī konkrēto uzņēmējdarbību, jāsāk ar to, ka jānoskaidro, kādi ir šie ierobežojumi. Vai precei, ko vēlas tirgot, ir noteikti ierobežojoši pasākumi. Tie uzņēmumi, kuri Latvijā tirgojas ar divējādas nozīmes precēm, kam var būt gan ikdienišķs, gan arī militārs pielietojums, – dažādas tehnoloģijas, programmatūras, ķīmiskas vielas u.tml. – un ko var uzskatīt par stratēģiskas nozīmes precēm, pārsvarā ļoti labi zina, kādi ir noteiktie ierobežojumi. Katra stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama licence, kuras saņemšanai pieteikums jāiesniedz Ārlietu ministrijā, kur ar to nodarbojas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta nodaļa, bet attiecīgu komisiju vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Sankcijas var noteikt tikai kāda noteikta veida preces, kuras ir aizliegts ievest valstī, piemēram, Ziemeļkorejā tādas būs jebkāda veida luksusa preces. Savukārt Krievijā tie pārsvarā ir finanšu ierobežojumi pret konkrētām personām – to saraksts ir ļoti garš. Attiecīgi, ja šai personai pieder kādi uzņēmumi vai tā ir starp uzņēmuma valdes locekļiem, vai tai ir efektīvā kontrole pār uzņēmumu, tad liegums attiecas arī uz sadarbību arī ar konkrēto uzņēmumu.

Tātad pirmais solis būtu saprast sankciju veidu pēc būtības, kādi ir ierobežojošie pasākumi, uz kādām precēm tie attiecas, un tad nākamais solis ir saprast, vai fiziskā vai juridiskā persona, ar ko veidojas sadarbība, sankciju izpratnē ir “tīra”. To visu var pārbaudīt sankciju sarakstos. Ārlietu ministrijas mājaslapā ir atrodamas norādes uz šiem sarakstiem.

Vai sankcijas attiecas arī uz liegumu personai, kura varbūt neveic uzņēmējdarbību, iebraukt noteiktā valstī vai tās teritorijā? Atceros, Latvijā bija incidents saistībā ar tūrisma braucieniem uz Krimu.

Par tūrisma operatoru darbību Latvijā ir atbildīga Ekonomikas ministrija, kura šo gadījumu izskatīja. Latvijā sankcijas aizliedz sniegt tūrisma pakalpojumus uz Krimu. Tas attiecas arī uz kruīzu kuģiem, jo Ukrainas valdība ir noteikusi, ka Krimas jūras ostas Kerča, Jalta, Sevastopole, Feodosija un Eipatorija ir slēgtas starptautiskajai kuģošanai.

Attiecībā uz Doņecku un Luhansku ir jāņem vērā, ka šajās teritorijās pastāv citi ierobežojumi. Par tiem arī esam saņēmuši jautājumus no uzņēmējiem. Sankcijas nosaka, kādas preces ir aizliegts turp vest, kā arī ir noteikts liegums sadarboties un sniegt finanšu pakalpojumus konkrētām personām. Ne visu veidu tirdzniecība ir aizliegta, tāpēc uzņēmēji var konsultēties Ārlietu ministrijā, un mēs informējam, kādas sankcijas ar attiecīgo teritoriju ir spēkā. Uzņēmējiem norādām arī uz politisko klimatu, jo, iespējams, sadarbība legāli var notikt, taču aicinām izvērtēt riskus un pārliecināties, ka aiz sadarbības partnera, kurš varbūt nav iekļauts sankciju sarakstā, nestāv kāds, uz kuru sankcijas tomēr attiecas. Jāvairās no tā, lai nesanāktu nejaušs sankciju pārkāpums.

Tas nozīmē, ka ekonomiskā sadarbība varētu turpināties, taču pastāv jau arī ētiski apsvērumi, vai valstī, kurā noteiktas sankcijas pret daudzām personām, būtu ieteicams, piemēram, rīkot koncertus, teātra kolektīvu izbraucienus. Mākslinieki gan uzskata, ka tādā veidā iespējams arī nest vēstījumu, kas aicina izvērtēt politisko situāciju.

No ētikas viedokļa to, protams, var vērtēt. Saskaņā ar Latvijas nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumos, Krimas Autonomā Republika tiek atzīta par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu, tāpēc ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties starptautiskos sporta un kultūras pasākumos, kurus Krimā organizē Krievijas Federācija.

Ja, piemēram, Latvijas iedzīvotājam Krimā dzīvo radi un ir vēlme tos apciemot, vai arī tad nebūtu vēlams apmeklēt šo teritoriju?

Noteikti būtu jāapsver, kā tiek plānota nokļūšana Krimā, vai netiek izmantoti tūrisma pakalpojumi, jo to sniegšana attiecībā uz Krimu un Sevastopoli ir aizliegta. Pieņemu, ka būs grūti atrast veidu, kā šādu braucienu praktiski realizēt, lai gan teorētiski tas ir iespējams. No sankciju viedokļa arī jāraugās, kam tiek veikti maksājumi, vai nav iesaistītas nevēlamas personas.

Tāpat tas ir arī jautājums par vīzu nepieciešamību, jo Latvijas nepilsoņiem ieceļošanai Ukrainā nepieciešams saņemt Ukrainas vīzu. Lai arī Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza ieceļošanai Ukrainā, iebraukt Krievijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Detalizētu informāciju par ieceļošanas kārtību Krimā var saņemt Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Sankcijas tātad attiecas ne tikai uz juridiskajām personām, bet arī fiziskajām personām, tas nozīmē, ka ikvienam, arī saimnieciskās darbības veicējam fiziskai personai jāievēro likuma normas.

Sankcijas jāievēro pilnīgi visiem, arī valsts iestādēm un pašvaldībām, jo tām, piemēram, var rasties zināma saskare ar sankciju noteiktajiem ierobežojumiem, rīkojot publiskos iepirkumus. Sankciju ideja jau ir tāda, ka no visiem tiek ievērota vienprātība un netiek dota iespēja tam, kurš ir sankcionēts, kaut kādā veidā izvairīties vai apiet sankcijas, jo tad jau nevarēs panākt, lai tiktu mainīta tā uzvedība.

Vai arī Latvija ir izdevusi kādas sankcijas, vai tikai pie mums spēkā ir ANO un Eiropas Savienības ieviestās sankcijas?

Mums ir arī savas nacionālās sankcijas, 2017. gada 1. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi un rīkojums, kas paredz sankcijas pret subjektiem, kas saistīti ar Ziemeļkorejas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu. Līdz ar to kā fiziskām, tā juridiskām personām ir pienākums iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē; liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem; nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Nacionālās sankcijas saistītas ar gadījumiem, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja vairākas bankas Latvijā, jo tika konstatēti starptautisko sankciju apiešanas fakti. Caur Latvijas bankām bija plūdusi nauda, kas saistīta ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. Attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu nacionālajā sankciju sarakstā iekļāva vienu Taivānas pases turētāju un vienu Ziemeļkorejas pilsoni, kā arī uzņēmumu, kura patiesais labuma guvējs ir šis Ziemeļkorejas pilsonis.

Jādomā, ka gan jau arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir bijuši riski, kas saistīti ar starptautiskajām sankcijām.

Tiekoties ar kaimiņvalstu kolēģiem gan Briselē, gan citos formātos, vienmēr pārrunājam šos jautājumus. Latvija Baltijas valstu vidū bija pirmā, kas pieņēma savu sankciju likumu, tāpēc igauņu kolēģi ar mums aktīvi konsultējās, viņiem šāds regulējums tapis salīdzinoši nesen. Lai arī mums juridiskās sistēmas atšķiras, tomēr principi ir līdzīgi. Tāpat, arī attīstot mūsu valsts regulējumu, smeļamies pieredzi, kā nacionālie likumi darbojas citviet. Esam pētījuši, kā citās valstīs notiek sadarbība un komunikācija ar uzņēmējiem. Mūsu semināros apmeklētāji norādījuši, ka piemēram, Lielbritānijā ir izdotas rokasgrāmatas ar skaidrojumiem par sankciju ievērošanu pārsimts lappušu biezumā. Ārlietu ministrijas mājaslapā arī ir atrodami ļoti daudzi materiāli par sankciju regulējumu, nemitīgi tos papildinām un tulkojam no angļu valodas.

Vēl mazāk zināma sankciju grupa ir tā, ko nosaka mūsu stratēģiskais sadarbības partneris – Amerikas Savienotās Valstis.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu mums Latvijā ir saistošas arī citu starptautisko organizāciju, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu noteiktās sankcijas. Tās var tikt piemērotas likumā noteiktajos gadījumos, kad NATO dalībvalstu, tai skaitā ASV, sankcijas būtiski ietekmē Latvijas finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Latvijā ASV OFAC (Office of Foreign Assets Control) sankcijas tiek galvenokārt ievērotas publiskajā iepirkumā un finanšu darījumos.

Šo sankciju neievērošanas gadījumā Latvijā var tikt liegta pieeja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un transakcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus.

ASV OFAC sankcijas mums saistošas kopš Latvijas sankciju likuma grozījumiem 2018. gada 12. jūlijā. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvārī apstiprinātajos Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos ir skaidrojusi, ka Latvijā par finanšu un kapitāla tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras oficiālajā valūtā (izņemot eiro) galvenokārt tiek veikti norēķini starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos un kuras noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai finanšu norēķinu sistēmai.

Ārlietu ministrijas mājaslapā esam arī skaidrojuši par ASV OFAC sankcijām, kā arī norādījuši, kur par tām lasīt angļu valodā jau pirmavotos OFAC datubāzē. Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) mājaslapā ir atrodama informācija par šīm sankcijām, taču galvenokārt tās attiecas uz Kontroles dienesta pārraudzības jomu. (Patlaban – Finanšu izlūkošanas dienests – redakcijas piezīme).

Noteikti jāuzsver, ka tā ir pašu uzņēmēju atbildība ievērot, lai netiktu noslēgti kādi līgumi ar partneriem vai klientiem, kas ir vai varētu būt šajā sarakstā, un jo īpaši jāuzmanās no Krievijas uzņēmumiem, kas varētu atrasties OFAC sarakstā, taču nav iekļauti ES sankciju sarakstā. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka tad, kad tika slēgts līgums, uzņēmums nebija iekļauts sarakstā, bet pēc tam tika iekļauts, un patlaban Latvijas uzņēmumam nav nekādas iespējas pildīt noslēgto līgumu, veikt kādus maksājumus. Diemžēl no Latvijas puses nevaram panākt, ka šādas sankcijas tiktu atceltas vai mainīta ASV attieksme pret konkrēto gadījumu. Esam centušies visiem spēkiem palīdzēt un rast risinājumu, taču jāņem vērā, ka tas jau ir citas valsts ārpolitiskais diskurss. Ja arī izdodas panākt kādus izņēmumus, tad jārēķinās, ka būs jāalgo ASV advokāti, tas var izrādīties ļoti dārgs process. Tāpēc paša uzņēmēja interesēs ir sevi no šādiem gadījumiem pasargāt. Sankciju neievērošana var ļoti apgrūtināt dzīvi kā uzņēmumam, tā pašiem uzņēmējiem, jo var, piemēram, tik piemērots liegums uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem iebraukt ASV.

Kas ir svarīgākais, kas uzņēmējam būtu jāzina par sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu? Kā tai būtu jādarbojas praksē?

Tā ietver jau daudz ko no tā, ko iepriekš esmu minējusi. Vispirms būtu svarīgi izvērtēt riskus, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai uzņēmums ir mazs, vidējais vai liels; vai darbība norit Latvijā, Eiropas Savienībā, visā pasaulē? Attiecīgi, ja darbība norit visā pasaulē, tad jāvērtē, kuros reģionos, jo, piemēram, Āfrikā ir vairāki sankciju režīmi un ļoti konkrēti sadarbības ierobežojumi. Tāpat jāizvērtē ģeopolitiskie riski. Ja sadarbība plānota ar Krieviju, tad rūpīgi jāvērtē, kādas preces, kādi sadarbības partneri iesaistīti.

Uzņēmēji nereti prasa, kā ir iespējams pārbaudīt pilnīgi visus sadarbības partnerus, jo tie var būt simtiem vai tūkstošiem?

Visbiežāk jau sankcionētas personas nav ierindas uzņēmēji, tie ir starptautiski spēlētāji, kas ir identificēti par ļoti smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī ir režīmam pietuvinātas personas. Ir valstis, kur sankcijām pakļautas tikai dažas fiziskās personas un pāris uzņēmumu vai arī konkrētas nozares. Jāsāk ar to, ka izpēti veic internetā, pārbauda Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamos informācijas pirmavotus. Tā visai ātri var nonākt pie secinājuma, vai konkrētais uzņēmums varētu būt saistīts ar noteiktajām sankcijām.

Vai šis izpētes darbs būtu kaut kādā veidā jādokumentē, lai pierādītu, ka veikta iepriekšēja izpēte?

Ar iekšējās kontroles sistēmu saprotam, ka uzņēmumā ir izpratne par sankcijām un attiecīgi veikti konkrēti soļi, lai mazinātu riskus.

Tāpēc, ja ierodas uzraugi un vērtē iekšējo kontroles sistēmu, svarīgi, lai var attiecīgi nodemonstrēt, kā tiek izvērtēti riski. Mazam uzņēmumam tas var būt ļoti īss apraksts, kur fiksēts, kā notiek šī risku identificēšana. Lielā uzņēmumā tas, visticamāk, būs daudz apjomīgāks dokuments, kā arī būs norīkots cilvēks, kurš ikdienā strādā ar atbilstības kontroles nodrošināšanu. Bankās, kur šie jautājumi tiek ļoti nopietni vērtēti, reizēm strādā pat vesela nodaļa.

Attiecīgi, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpumiem, par to ir jāziņo atbildīgajām iestādēm Latvijā. Nesenie likuma grozījumi arī paredz, ka aktīvāk tiks iesaistītas nozaru asociācijas. Ja tiešām ir nopietns pamats aizdomām, iespējams arī ziņot Valsts policijai. Sodu par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

Svarīgi zināt!

Sankciju iespējamie veidi:

  • finanšu ierobežojumi — aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sankciju subjektam;

  • civiltiesiskie ierobežojumi — sankciju subjektam ierobežotas tiesības rīkoties ar savu mantu;

  • ieceļošanas ierobežojumi — sankciju subjektam aizliegts ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;

  • stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes jeb divējāda lietojuma preces;
  • tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts organizēt tūrisma braucienus uz konkrētām teritorijām.

Citas par sankciju ievērošanu atbildīgās iestādes Latvijā:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – par ieceļošanas ierobežojumiem;

  • Ekonomikas ministrija – par tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem;

  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija – par finanšu ierobežojumiem;

  • Finanšu izlūkošanas dienests – par finanšu ierobežojumiem terorisma finansēšanas un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas izskaušanai;

  • Valsts ieņēmumu dienests – par finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz tā uzraudzībā esošajām ar finanšu nozari saistītajām personām;

  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – par finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz to uzraudzībā esošajām personām, kas nodarbojas ar kreditēšanu un parāda atgūšanas pakalpojumiem;

  • Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa – par civiltiesisko sankciju attiecībā uz nekustamo īpašumu izpildi.

Likums paredz, ka valdība, nosakot nacionālās sankcijas, papildus minētajām iestādēm var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Bilances Juridiskie Padomi
Foto: Aivars Siliņš

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Tās uzdevumos ietilpst informēt gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas un ārvalstu kompetentās institūcijas. Ministrija arī rīko dažādus seminārus, kuros skaidro sankciju jēgu un būtību. Uz sarunu par to, kas uzņēmējiem būtu jāzina sankciju sakarā, aicinājām Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās Leidenes Universitātē Nīderlandē un patlaban strādā ar sankciju jautājumiem, informējot par tiem valsts institūciju, banku un finanšu nozares pārstāvjus, kā arī uzņēmējus.

Kā līdz šim saistībā ar sankciju ievērošanu ir veidojusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem?

Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī dažādu nozaru asociācijām, un ar to starpniecību esam aicinājuši uzņēmējus uz ministrijas rīkotajiem semināriem. Tāpat uzturam sakarus caur mūsu Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Cenšamies sasniegt tieši tos uzņēmējus, kuriem šie sankciju jautājumi ir ļoti aktuāli.

Var teikt, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, mēs pārzinām un arī cenšamies rast tām risinājumus. Marta sākumā publicēsim vairākus jaunus informatīvos materiālus, kas lieti noderēs uzņēmējiem.

Kādi ir neskaidrākie jautājumi, kas galvenokārt interesē mūsu uzņēmējus sankciju sakarā?

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – esmu uzņēmējs, kas man saistībā ar sankcijām būtu jāzina, kur es to varu uzzināt?

Taču katram uzņēmējam ir jāsāk ar savas darbības un biznesa modeļa izvērtēšanu, ko mēs dēvējam par risku izvērtēšanu. Mazam uzņēmumam, kurš nodarbojas tikai ar tirdzniecību Latvijā, šādu risku varētu būt mazāk nekā lielam uzņēmumam, kurš veic eksportu uz trešajām valstīm, kam ir sadarbība ar ASV vai Krievijas partneriem. Pēdējā gadījumā riska profils noteikti ir ļoti plašs, un, iespējams, būs nepieciešama tāda profesionāļa palīdzība, kurš palīdzēs izveidot sankciju riska iekšējo kontroles sistēmu.

Pirmā vieta, kur ikvienam būtu jāieskatās, ir Ārlietu ministrijas mājaslapa.

Tās sadaļā “Ārpolitika” ir izveidota apakšsadaļa “Sankcijas”, kur sniegta informācija gan par sankciju būtību, gan norādes, kur meklēt informāciju par konkrētām sankcijām. Tāpat ir norādīts e-pasts sankcijas@mfa.gov.lv, kur sūtīt jautājumus, kas saistās ar sankciju ievērošanu.

Pieņemsim, ka patlaban vēl neliels uzņēmums apsver iespēju sākt eksportu uz ārvalstīm, ir dzirdējis, ka pastāv tādas sankcijas, taču īsti nesaprot, kāpēc bija nepieciešams tās ieviest. Kā jūs to paskaidrotu?

Atgādināšu, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas. Sākotnēji tie bija dažādi ekonomiskie ierobežojumi, piemēram, noteiktu preču, arī ieroču embargo, lai liktu vienam spēlētājam, kurš nespēlē pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem, mainīt savu uzvedību. Sankciju ideja nav sodīt, bet gan panākt, lai tiktu mainīta uzvedība. Tā tas savulaik bija ar Dienvidāfriku un Dienvidrodēziju, kur valdīja aparteīds un tika konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Pret šīm valstīm tika izveidoti pirmie sankciju režīmi. ANO kopš tā laika ir noteikusi ap 30 dažādu sankciju režīmu, no kuriem daudzi jau ir izbeigti, tostarp pavisam nesen atcelti sankciju režīmi pret Eritreju un Sudānu, jo abas valstis ir mainījušas savu uzvedību un rīkojušās tā, kā to sagaida starptautiskā sabiedrība. Patlaban aizvien vēl spēkā ir 14 sankciju režīmi.

Katrai ANO dalībvalstij ir pienākums ievērot sankcijas, kuras tiek noteiktas ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Teorētiski katrai valstij ir arī jāatskaitās, kā šīs noteiktās sankcijas pret attiecīgajām valstīm un teritorijām tiek ievērotas. Ir arī noteikti sankciju režīmi ne tikai pret valstīm, bet arī starptautiskām teroristu organizācijām.

Eiropas Savienība (ES) savukārt centralizēti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par ES sankcijām, kas juridiski ir saistošas visām ES dalībvalstīm. Papildus ES var noteikt arī savas autonomās sankcijas, ja tās nav bijis iespējams ieviest ANO ietvaros. Tādas ir ES noteiktās sankcijas gan pret Sīriju, gan pret Krieviju saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad tika aizskarta Ukrainas teritoriālā vienotība.

Arī Latvijā kopš 2014. gada sankciju nozīme ir augusi un izteikti jūtama to klātesamība mūsu ikdienas dzīvē.

Latvijā uzņēmējiem sankciju jēdziens visbiežāk saistās ar Krievijas tirgu. Var rasties jautājums: vai tas nozīmē jebkādu biznesa attiecību pārtraukšanu, vai drīkstam turp braukt, ko iepirkt? Kā zināms, kaimiņvalsts tirgus līdz šim bijis ļoti nozīmīgs mūsu valsts ekonomikai.

Sankcijas nozīmē, ka ir noteikti dažādi veidu ierobežojumi. Lai saprastu, vai konkrētās sankcijas varētu attiekties arī konkrēto uzņēmējdarbību, jāsāk ar to, ka jānoskaidro, kādi ir šie ierobežojumi. Vai precei, ko vēlas tirgot, ir noteikti ierobežojoši pasākumi. Tie uzņēmumi, kuri Latvijā tirgojas ar divējādas nozīmes precēm, kam var būt gan ikdienišķs, gan arī militārs pielietojums, – dažādas tehnoloģijas, programmatūras, ķīmiskas vielas u.tml. – un ko var uzskatīt par stratēģiskas nozīmes precēm, pārsvarā ļoti labi zina, kādi ir noteiktie ierobežojumi. Katra stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama licence, kuras saņemšanai pieteikums jāiesniedz Ārlietu ministrijā, kur ar to nodarbojas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta nodaļa, bet attiecīgu komisiju vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Sankcijas var noteikt tikai kāda noteikta veida preces, kuras ir aizliegts ievest valstī, piemēram, Ziemeļkorejā tādas būs jebkāda veida luksusa preces. Savukārt Krievijā tie pārsvarā ir finanšu ierobežojumi pret konkrētām personām – to saraksts ir ļoti garš. Attiecīgi, ja šai personai pieder kādi uzņēmumi vai tā ir starp uzņēmuma valdes locekļiem, vai tai ir efektīvā kontrole pār uzņēmumu, tad liegums attiecas arī uz sadarbību arī ar konkrēto uzņēmumu.

Tātad pirmais solis būtu saprast sankciju veidu pēc būtības, kādi ir ierobežojošie pasākumi, uz kādām precēm tie attiecas, un tad nākamais solis ir saprast, vai fiziskā vai juridiskā persona, ar ko veidojas sadarbība, sankciju izpratnē ir “tīra”. To visu var pārbaudīt sankciju sarakstos. Ārlietu ministrijas mājaslapā ir atrodamas norādes uz šiem sarakstiem.

Vai sankcijas attiecas arī uz liegumu personai, kura varbūt neveic uzņēmējdarbību, iebraukt noteiktā valstī vai tās teritorijā? Atceros, Latvijā bija incidents saistībā ar tūrisma braucieniem uz Krimu.

Par tūrisma operatoru darbību Latvijā ir atbildīga Ekonomikas ministrija, kura šo gadījumu izskatīja. Latvijā sankcijas aizliedz sniegt tūrisma pakalpojumus uz Krimu. Tas attiecas arī uz kruīzu kuģiem, jo Ukrainas valdība ir noteikusi, ka Krimas jūras ostas Kerča, Jalta, Sevastopole, Feodosija un Eipatorija ir slēgtas starptautiskajai kuģošanai.

Attiecībā uz Doņecku un Luhansku ir jāņem vērā, ka šajās teritorijās pastāv citi ierobežojumi. Par tiem arī esam saņēmuši jautājumus no uzņēmējiem. Sankcijas nosaka, kādas preces ir aizliegts turp vest, kā arī ir noteikts liegums sadarboties un sniegt finanšu pakalpojumus konkrētām personām. Ne visu veidu tirdzniecība ir aizliegta, tāpēc uzņēmēji var konsultēties Ārlietu ministrijā, un mēs informējam, kādas sankcijas ar attiecīgo teritoriju ir spēkā. Uzņēmējiem norādām arī uz politisko klimatu, jo, iespējams, sadarbība legāli var notikt, taču aicinām izvērtēt riskus un pārliecināties, ka aiz sadarbības partnera, kurš varbūt nav iekļauts sankciju sarakstā, nestāv kāds, uz kuru sankcijas tomēr attiecas. Jāvairās no tā, lai nesanāktu nejaušs sankciju pārkāpums.

Tas nozīmē, ka ekonomiskā sadarbība varētu turpināties, taču pastāv jau arī ētiski apsvērumi, vai valstī, kurā noteiktas sankcijas pret daudzām personām, būtu ieteicams, piemēram, rīkot koncertus, teātra kolektīvu izbraucienus. Mākslinieki gan uzskata, ka tādā veidā iespējams arī nest vēstījumu, kas aicina izvērtēt politisko situāciju.

No ētikas viedokļa to, protams, var vērtēt. Saskaņā ar Latvijas nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumos, Krimas Autonomā Republika tiek atzīta par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu, tāpēc ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties starptautiskos sporta un kultūras pasākumos, kurus Krimā organizē Krievijas Federācija.

Ja, piemēram, Latvijas iedzīvotājam Krimā dzīvo radi un ir vēlme tos apciemot, vai arī tad nebūtu vēlams apmeklēt šo teritoriju?

Noteikti būtu jāapsver, kā tiek plānota nokļūšana Krimā, vai netiek izmantoti tūrisma pakalpojumi, jo to sniegšana attiecībā uz Krimu un Sevastopoli ir aizliegta. Pieņemu, ka būs grūti atrast veidu, kā šādu braucienu praktiski realizēt, lai gan teorētiski tas ir iespējams. No sankciju viedokļa arī jāraugās, kam tiek veikti maksājumi, vai nav iesaistītas nevēlamas personas.

Tāpat tas ir arī jautājums par vīzu nepieciešamību, jo Latvijas nepilsoņiem ieceļošanai Ukrainā nepieciešams saņemt Ukrainas vīzu. Lai arī Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza ieceļošanai Ukrainā, iebraukt Krievijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Detalizētu informāciju par ieceļošanas kārtību Krimā var saņemt Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Sankcijas tātad attiecas ne tikai uz juridiskajām personām, bet arī fiziskajām personām, tas nozīmē, ka ikvienam, arī saimnieciskās darbības veicējam fiziskai personai jāievēro likuma normas.

Sankcijas jāievēro pilnīgi visiem, arī valsts iestādēm un pašvaldībām, jo tām, piemēram, var rasties zināma saskare ar sankciju noteiktajiem ierobežojumiem, rīkojot publiskos iepirkumus. Sankciju ideja jau ir tāda, ka no visiem tiek ievērota vienprātība un netiek dota iespēja tam, kurš ir sankcionēts, kaut kādā veidā izvairīties vai apiet sankcijas, jo tad jau nevarēs panākt, lai tiktu mainīta tā uzvedība.

Vai arī Latvija ir izdevusi kādas sankcijas, vai tikai pie mums spēkā ir ANO un Eiropas Savienības ieviestās sankcijas?

Mums ir arī savas nacionālās sankcijas, 2017. gada 1. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi un rīkojums, kas paredz sankcijas pret subjektiem, kas saistīti ar Ziemeļkorejas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu. Līdz ar to kā fiziskām, tā juridiskām personām ir pienākums iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē; liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem; nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Nacionālās sankcijas saistītas ar gadījumiem, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja vairākas bankas Latvijā, jo tika konstatēti starptautisko sankciju apiešanas fakti. Caur Latvijas bankām bija plūdusi nauda, kas saistīta ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. Attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu nacionālajā sankciju sarakstā iekļāva vienu Taivānas pases turētāju un vienu Ziemeļkorejas pilsoni, kā arī uzņēmumu, kura patiesais labuma guvējs ir šis Ziemeļkorejas pilsonis.

Jādomā, ka gan jau arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir bijuši riski, kas saistīti ar starptautiskajām sankcijām.

Tiekoties ar kaimiņvalstu kolēģiem gan Briselē, gan citos formātos, vienmēr pārrunājam šos jautājumus. Latvija Baltijas valstu vidū bija pirmā, kas pieņēma savu sankciju likumu, tāpēc igauņu kolēģi ar mums aktīvi konsultējās, viņiem šāds regulējums tapis salīdzinoši nesen. Lai arī mums juridiskās sistēmas atšķiras, tomēr principi ir līdzīgi. Tāpat, arī attīstot mūsu valsts regulējumu, smeļamies pieredzi, kā nacionālie likumi darbojas citviet. Esam pētījuši, kā citās valstīs notiek sadarbība un komunikācija ar uzņēmējiem. Mūsu semināros apmeklētāji norādījuši, ka piemēram, Lielbritānijā ir izdotas rokasgrāmatas ar skaidrojumiem par sankciju ievērošanu pārsimts lappušu biezumā. Ārlietu ministrijas mājaslapā arī ir atrodami ļoti daudzi materiāli par sankciju regulējumu, nemitīgi tos papildinām un tulkojam no angļu valodas.

Vēl mazāk zināma sankciju grupa ir tā, ko nosaka mūsu stratēģiskais sadarbības partneris – Amerikas Savienotās Valstis.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu mums Latvijā ir saistošas arī citu starptautisko organizāciju, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu noteiktās sankcijas. Tās var tikt piemērotas likumā noteiktajos gadījumos, kad NATO dalībvalstu, tai skaitā ASV, sankcijas būtiski ietekmē Latvijas finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Latvijā ASV OFAC (Office of Foreign Assets Control) sankcijas tiek galvenokārt ievērotas publiskajā iepirkumā un finanšu darījumos.

Šo sankciju neievērošanas gadījumā Latvijā var tikt liegta pieeja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un transakcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus.

ASV OFAC sankcijas mums saistošas kopš Latvijas sankciju likuma grozījumiem 2018. gada 12. jūlijā. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvārī apstiprinātajos Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos ir skaidrojusi, ka Latvijā par finanšu un kapitāla tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras oficiālajā valūtā (izņemot eiro) galvenokārt tiek veikti norēķini starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos un kuras noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai finanšu norēķinu sistēmai.

Ārlietu ministrijas mājaslapā esam arī skaidrojuši par ASV OFAC sankcijām, kā arī norādījuši, kur par tām lasīt angļu valodā jau pirmavotos OFAC datubāzē. Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) mājaslapā ir atrodama informācija par šīm sankcijām, taču galvenokārt tās attiecas uz Kontroles dienesta pārraudzības jomu. (Patlaban - Finanšu izlūkošanas dienests - redakcijas piezīme).

Noteikti jāuzsver, ka tā ir pašu uzņēmēju atbildība ievērot, lai netiktu noslēgti kādi līgumi ar partneriem vai klientiem, kas ir vai varētu būt šajā sarakstā, un jo īpaši jāuzmanās no Krievijas uzņēmumiem, kas varētu atrasties OFAC sarakstā, taču nav iekļauti ES sankciju sarakstā. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka tad, kad tika slēgts līgums, uzņēmums nebija iekļauts sarakstā, bet pēc tam tika iekļauts, un patlaban Latvijas uzņēmumam nav nekādas iespējas pildīt noslēgto līgumu, veikt kādus maksājumus. Diemžēl no Latvijas puses nevaram panākt, ka šādas sankcijas tiktu atceltas vai mainīta ASV attieksme pret konkrēto gadījumu. Esam centušies visiem spēkiem palīdzēt un rast risinājumu, taču jāņem vērā, ka tas jau ir citas valsts ārpolitiskais diskurss. Ja arī izdodas panākt kādus izņēmumus, tad jārēķinās, ka būs jāalgo ASV advokāti, tas var izrādīties ļoti dārgs process. Tāpēc paša uzņēmēja interesēs ir sevi no šādiem gadījumiem pasargāt. Sankciju neievērošana var ļoti apgrūtināt dzīvi kā uzņēmumam, tā pašiem uzņēmējiem, jo var, piemēram, tik piemērots liegums uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem iebraukt ASV.

Kas ir svarīgākais, kas uzņēmējam būtu jāzina par sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu? Kā tai būtu jādarbojas praksē?

Tā ietver jau daudz ko no tā, ko iepriekš esmu minējusi. Vispirms būtu svarīgi izvērtēt riskus, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai uzņēmums ir mazs, vidējais vai liels; vai darbība norit Latvijā, Eiropas Savienībā, visā pasaulē? Attiecīgi, ja darbība norit visā pasaulē, tad jāvērtē, kuros reģionos, jo, piemēram, Āfrikā ir vairāki sankciju režīmi un ļoti konkrēti sadarbības ierobežojumi. Tāpat jāizvērtē ģeopolitiskie riski. Ja sadarbība plānota ar Krieviju, tad rūpīgi jāvērtē, kādas preces, kādi sadarbības partneri iesaistīti.

Uzņēmēji nereti prasa, kā ir iespējams pārbaudīt pilnīgi visus sadarbības partnerus, jo tie var būt simtiem vai tūkstošiem?

Visbiežāk jau sankcionētas personas nav ierindas uzņēmēji, tie ir starptautiski spēlētāji, kas ir identificēti par ļoti smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī ir režīmam pietuvinātas personas. Ir valstis, kur sankcijām pakļautas tikai dažas fiziskās personas un pāris uzņēmumu vai arī konkrētas nozares. Jāsāk ar to, ka izpēti veic internetā, pārbauda Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamos informācijas pirmavotus. Tā visai ātri var nonākt pie secinājuma, vai konkrētais uzņēmums varētu būt saistīts ar noteiktajām sankcijām.

Vai šis izpētes darbs būtu kaut kādā veidā jādokumentē, lai pierādītu, ka veikta iepriekšēja izpēte?

Ar iekšējās kontroles sistēmu saprotam, ka uzņēmumā ir izpratne par sankcijām un attiecīgi veikti konkrēti soļi, lai mazinātu riskus.

Tāpēc, ja ierodas uzraugi un vērtē iekšējo kontroles sistēmu, svarīgi, lai var attiecīgi nodemonstrēt, kā tiek izvērtēti riski. Mazam uzņēmumam tas var būt ļoti īss apraksts, kur fiksēts, kā notiek šī risku identificēšana. Lielā uzņēmumā tas, visticamāk, būs daudz apjomīgāks dokuments, kā arī būs norīkots cilvēks, kurš ikdienā strādā ar atbilstības kontroles nodrošināšanu. Bankās, kur šie jautājumi tiek ļoti nopietni vērtēti, reizēm strādā pat vesela nodaļa.

Attiecīgi, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpumiem, par to ir jāziņo atbildīgajām iestādēm Latvijā. Nesenie likuma grozījumi arī paredz, ka aktīvāk tiks iesaistītas nozaru asociācijas. Ja tiešām ir nopietns pamats aizdomām, iespējams arī ziņot Valsts policijai. Sodu par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

Svarīgi zināt!

Sankciju iespējamie veidi:

  • finanšu ierobežojumi — aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sankciju subjektam;

  • civiltiesiskie ierobežojumi — sankciju subjektam ierobežotas tiesības rīkoties ar savu mantu;

  • ieceļošanas ierobežojumi — sankciju subjektam aizliegts ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;

  • stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes jeb divējāda lietojuma preces;
  • tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts organizēt tūrisma braucienus uz konkrētām teritorijām.

Citas par sankciju ievērošanu atbildīgās iestādes Latvijā:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – par ieceļošanas ierobežojumiem;

  • Ekonomikas ministrija – par tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem;

  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija – par finanšu ierobežojumiem;

  • Finanšu izlūkošanas dienests - par finanšu ierobežojumiem terorisma finansēšanas un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas izskaušanai;

  • Valsts ieņēmumu dienests – par finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz tā uzraudzībā esošajām ar finanšu nozari saistītajām personām;

  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – par finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz to uzraudzībā esošajām personām, kas nodarbojas ar kreditēšanu un parāda atgūšanas pakalpojumiem;

  • Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa – par civiltiesisko sankciju attiecībā uz nekustamo īpašumu izpildi.

Likums paredz, ka valdība, nosakot nacionālās sankcijas, papildus minētajām iestādēm var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: