0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSESatversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par atalgojuma noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par atalgojuma noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās

Satversmes tiesa  8. novembrī  ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 „Par Ministru kabineta 2010. gada 30.  marta noteikumu Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” 6. un 7. punkta atbilstību likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2010. gada 30.  marta noteikumu Nr. 311 (turpmāk – Noteikumi) 6. punkts: „Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.” Noteikumu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Satversmes tiesa  8. novembrī  ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 „Par Ministru kabineta 2010. gada 30.  marta noteikumu Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” 6. un 7. punkta atbilstību likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2010. gada 30.  marta noteikumu Nr. 311 (turpmāk – Noteikumi) 6. punkts: „Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.” Noteikumu 7. punkts: „Kapitālsabiedrības valdes loceklim nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.” Augstāka juridiskā spēka normas Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrā daļa: „Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 6. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1. aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets.” Satversmes 107. pants: „Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.” Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji – Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas, Ēriks Šmuksts ir valsts akciju sabiedrības (turpmāk – VAS) „Latvijas dzelzceļš” valdes locekļi, savukārt Uģis Magone – VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs. Valde izveidoja prezidentu padomi, kā arī apstiprināja tās nolikumu, kurā paredzēti šīs padomes locekļu – prezidenta un viceprezidentu – amati. Šos amatus ieņem pieteikuma iesniedzēji. Līdz ar to valdes locekļi veic amata pienākumus gan valsts kapitālsabiedrības valdē, gan prezidentu padomē. Apstrīdētās normas, kas paredz vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, aizskarot pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā garantētās tiesības saņemt atalgojumu par prezidenta un viceprezidentu amatu pienākumu izpildi. Apstrīdētās normas arī esot pretrunā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 96. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļi prezidentu padomes sastāvā faktiski pilda tos pašus pienākumus un uzdevumus, kas ietilpst valdes kompetencē. Tiesas secinājumi un lēmums Satversmes tiesa lēmumā vērtēja, vai apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā noteiktās pamattiesības [10]. Satversmes tiesa arī analizēja, vai VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomes kompetence un darba pienākumi, kas pieteikuma iesniedzējiem noteikti šīs kompetences ietvaros, atšķiras no valdes kompetences un tai atbilstošajiem valdes locekļu darba pienākumiem. Tiesa secināja, ka likumdevējs normatīvajos aktos sniedzis izsmeļošu valsts vai pašvaldības akciju sabiedrības pārvaldes institūciju uzskaitījumu . Sabiedrības valde darbojas kapitālsabiedrības kopējās interesēs, tostarp pārzinot visus valdes kompetencē esošos koncerna pārvaldīšanas jautājumus. Tādējādi sabiedrības un tās koncerna vadīšana ir nedalāms process. Tiesa secināja, ka sabiedrības vadība un pārstāvība ir tikai valdes kompetencē. Vērtējot VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes un prezidentu padomes kompetences, tiesa secināja, ka prezidentu padomei nodotās tiesības un pienākumi pēc būtības ir valdes kompetencē. Tiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka pieteikuma iesniedzēji prezidentu padomē veiktu tādu darbu, kas būtu atšķirīgs no viņu darba valdē vai pārsniegtu valdes locekļu pienākumu apjomu. Tādēļ tiesa atzina, ka prezidenta un viceprezidentu pienākumi ietilpst VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes locekļu pienākumos, par kuru veikšanu pieteikuma iesniedzēji saņem mēnešalgu, kas ir lielāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neaizskar pieteikuma iesniedzēju pamattiesības un tiesvedību lietā turpināt nav iespējams . Līdz ar to Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību minētajā lietā.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams šeit.