TIESĪBASTIESU PRAKSESatversmes tiesa vēl vienā lietā gaidīs EST atbildi par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību
Satversmes tiesa vēl vienā lietā gaidīs EST atbildi par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību
Sagatavots pēc Satversmes tiesas un EST informācijas
Satversmes tiesa 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tā kā lēmums par jautājumu uzdošanu tika pieņemts 2023. gada 31. janvārī, pastāv pamatotas šaubas par to, vai lietas Nr. 2022-40-01 sagatavošanas termiņā jau būs stājies uzdotajiem jautājumiem prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Satversmes tiesa 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju.
Tā kā lēmums par jautājumu uzdošanu tika pieņemts 2023. gada 31. janvārī, pastāv pamatotas šaubas par to, vai lietas Nr. 2022-40-01 sagatavošanas termiņā jau būs stājies uzdotajiem jautājumiem prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.
Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā EST nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.
Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā Nr. 2022‑40‑01 līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums lietā C-49/23 "1Dream u.c.".
Atgādinām, ka pieteikuma iesniedzējs lietā Nr. 2022‑40‑01 - ārvalstīs reģistrēta komersants Fortress Finance Inc. - lūdza Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 631. panta trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam, kā arī attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no 2022. gada 30. maija.
Apstrīdētā norma noteic, ka apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu, var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630. pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.
Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka tā mantai ar izmeklētājas lēmumu uzlikts arests. Vēlāk izmeklētāja pieņēmusi lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts. Rīgas apgabaltiesa ar 2022. gada 30. maija lēmumu pirmās instances tiesas lēmumu atcēla, arestēto mantu – naudas līdzekļus – atzīstot par noziedzīgi iegūtu un nosakot tās konfiskāciju valsts labā. Saskaņā ar apstrīdēto normu apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētā norma gadījumos, kad lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskāciju valsts labā sākotnēji pieņēmusi apelācijas instances tiesa, nenodrošina personai tai nelabvēlīga lēmuma tiesiskuma kontroli pēc būtības. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, neesot ņēmis vērā Direktīvas 2014/42/ES 8.panta 1., 6., un 8.punktu. Tādēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā liedz pārsūdzēt minēto apelācijas instances tiesas lēmumu, aizskarot pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Savukārt par
Satversmes tiesa norādījusi, ka tajā ir ierosinātas piecas lietas par apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Šīs lietas ierosinātas pēc konstitucionālajām sūdzībām, kuras iesnieguši AZ, ārvalstīs reģistrēts komersants 1Dream OU, ārvalstīs reģistrēts komersants Produktech Engineering AG, BBP un ārvalstīs reģistrēts komersants Polaris Consulting Ltd. Šīs lietas tika apvienotas vienā lietā, piešķirot tai nosaukumu „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (lieta Nr. 2021-44-01).
Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:
1. Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet kas paredz konfiskāciju arī uz to materiālu pamata, kuri izdalīti no krimināllietas materiāliem, ietilpst Direktīvas 2014/42, īpaši tās 4. panta, un Pamatlēmuma 2005/212, īpaši tā 2. panta, piemērošanas jomā?
2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai par „konfiskācijas rīkojumu” Direktīvas 2014/42, īpaši tās 8. panta 6. punkta otrā teikuma, izpratnē ir jāuzskata ne tikai tāds tiesas lēmums, ar kuru manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, bet arī tāds tiesas lēmums, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu?
3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša, vai tiesiskais regulējums, kas neparedz ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt konfiskācijas rīkojumu, ir saderīgs ar Hartas 47. pantu un Direktīvas 2014/42 8. panta 6. punkta otro teikumu?
4. Vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar šo principu ir pretrunā tas, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa, kura izskata konstitucionālo sūdzību par valsts tiesisko regulējumu, kas izrādās nesaderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, nolemj, ka ir piemērojams tiesiskās drošības princips un šā tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas tiek saglabātas uz laiku līdz brīdim, kuru konstitucionālā tiesa nolēmumā būs noteikusi kā brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku?
*Abonements tiks atjaunots automātiski, līdz izvēlēsies to pārtraukt
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.