“Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.”

Augstāka juridiskā spēka normas savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes  91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”; Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Kasācijas instances tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā pēc pieteicēja kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā pēc būtības noteikts mantiska rakstura ierobežojums civillietas izskatīšanai kasācijas kārtībā. Tādējādi apstrīdēta norma ierobežojot personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajā normā ir paredzēta nepamatoti atšķirīga attieksme pret personām, kuras kasācijas kārtībā pārsūdz apelācijas instances tiesas spriedumu mantiska rakstura strīdā daļā, kuras apmērs ir mazāks par 2000 euro, salīdzinājumā ar personām, kuras kasācijas kārtībā pārsūdz apelācijas instances tiesas spriedumu mantiska rakstura strīdā daļā, kuras apmērs ir vismaz 2000 euro, vai nemantiska rakstura strīdā. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.

Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, kasācijas instances tiesas atslogošana, taču šis pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nenodrošina būtisku kasācijas instances tiesas atslogošanu, kā arī pastāv citi līdzekļi minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai, kas mazāk ierobežotu personas pamattiesības. Turklāt labums, ko sabiedrība iegūst no šā pamattiesību ierobežojuma, neesot lielāks par tā rezultātā personas tiesībām un tiesiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2019. gada 5. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 5. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.