0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Scenārijs atkārtojas

Scenārijs atkārtojas

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(5)

Foto: © Brett Jordan – Pexels
Ilustrācija: Arvis Villa

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Nav nemaz tik sen 2016. gads, kad izgāzās ideja no 2017. gada par katru nodarbināto personu iekasēt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas neatkarīgi no tā, ka atlīdzības summa nesasniedza minimālo algu. Visu 2016. gadu ne no vienas sabiedrības grupas nebija pretenziju pret šo normu, bet pirms tās stāšanās spēkā sacēlās vētra, kaut gan bija veikti dažādi mīkstinoši paņēmieni (izņēmuma grupas, iemaksas no minimālās algas daļas). Norma tika atcelta, bet ne aizmirsta.

Ja es arī nebūtu pensionāre, pats pa sevi ir saprotams, ka, ilgus mūža gadus neveicot sociālās iemaksas, nav ko cerēt uz normālu pensiju. Nav jābrīnās arī par niecīgu slimības vai maternitātes pabalstu, arī (kā izrādījās) uz dīkstāves pabalstu. Šogad daudzi no mums šo likumsakarību izjūta uz savas ādas.

Tagad sabiedrību it kā pārliecināja: iemaksas ir jāveic, bet vai tas būtu jādara tieši tagad un kārtējo reizi ar steigu? Pēc visām pazīmēm pandēmijai tuvākā laikā nav redzams gals, ekonomika nav atkopusies, turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vienā otrā valstī zeme pārvēršas lielā kapsētā…

Kur tad palicis solījums necelt nodokļus? Var jau teikt, ka sociālās iemaksas nav celtas, bet pretēji — samazinātas, ja nepievērš uzmanību, ka iemaksu objekts “uzlēca gaisā”, turklāt tas visvairāk ietekmēs tieši mazo algu saņēmējus, gadījuma darbu izpildītājus, pašnodarbinātās personas, kurām nav liela biznesa, bet kuras spiestas piepelnīties… Nemaz nerunājot par izcilo domu likt maksāt sociālās iemaksas 170 eiro apmērā arī tajos mēnešos, kas ieņēmumu nav! Tas rāda ierēdņu attieksmi pret tautu, uzskatot ka tā apriori sastāv no blēžiem, kas manipulēs ar ieņēmumiem, uzrādot tos vienā mēnesī, bet neuzrādot — citā, lai maksātu retāk! Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā rezumēts ar vieglu sirdi — viņi pametīs savu rūpalu, ja nevarēs veikt iemaksas vajadzīgā apjomā. Kurp viņi dosies? Kurš viņus gaida?

Savukārt ik ceturksni, kontrolējot un precizējot iemaksu summas atbilstību (3 x 500 x 34,09%), sūtot informāciju par piemaksu darba devējiem vai pašnodarbinātajām personām un kontrolējot izpildi, process kārtējo reizi ir nosaukts par uzskaites vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu. Katram posmam ir doti trīs mēneši (darba devēju ziņojumu sniegšana, VID EDS ziņojumu apstrāde, maksājumu veikšana). Kā tas varētu būt saskaņots ar darba devēja paziņojumu iesniegšanu līdz 1. februārim, ar fizisko personu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu no 1. marta, ar darbnespējas B lapas apmaksu? No kāda iemaksu objekta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra rēķinās pabalstus (no tā, ko uzrādīja darba devējs ziņojumā, vai no tā, kas būs precizēts pēc pusgada)?

Cienījamie lasītāji, lūdzu, cītīgi sekojiet likumprojektiem un to gala variantiem! Jo, ja pēdējos trijos gados jūs bijāt apgrūtināti ar prognozējamā neapliekamā minimuma skaidrošanu nodarbinātajiem, tad turpmāk iepriekšējās problēmas jums liksies vien ziediņi — auglīši būs nākamgad. Nevaru iedomāties, kā jums izdosies izskaidrot darbiniekiem topošo kārtību. Kaut arī nevienā likumā tāds pienākums jums nav deleģēts. 

Lai Dievs dod jums veselību un izturību!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(5)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: © Brett Jordan – Pexels
Ilustrācija: Arvis Villa

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Nav nemaz tik sen 2016. gads, kad izgāzās ideja no 2017. gada par katru nodarbināto personu iekasēt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas neatkarīgi no tā, ka atlīdzības summa nesasniedza minimālo algu. Visu 2016. gadu ne no vienas sabiedrības grupas nebija pretenziju pret šo normu, bet pirms tās stāšanās spēkā sacēlās vētra, kaut gan bija veikti dažādi mīkstinoši paņēmieni (izņēmuma grupas, iemaksas no minimālās algas daļas). Norma tika atcelta, bet ne aizmirsta.

Ja es arī nebūtu pensionāre, pats pa sevi ir saprotams, ka, ilgus mūža gadus neveicot sociālās iemaksas, nav ko cerēt uz normālu pensiju. Nav jābrīnās arī par niecīgu slimības vai maternitātes pabalstu, arī (kā izrādījās) uz dīkstāves pabalstu. Šogad daudzi no mums šo likumsakarību izjūta uz savas ādas.

Tagad sabiedrību it kā pārliecināja: iemaksas ir jāveic, bet vai tas būtu jādara tieši tagad un kārtējo reizi ar steigu? Pēc visām pazīmēm pandēmijai tuvākā laikā nav redzams gals, ekonomika nav atkopusies, turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vienā otrā valstī zeme pārvēršas lielā kapsētā…

Kur tad palicis solījums necelt nodokļus? Var jau teikt, ka sociālās iemaksas nav celtas, bet pretēji — samazinātas, ja nepievērš uzmanību, ka iemaksu objekts “uzlēca gaisā”, turklāt tas visvairāk ietekmēs tieši mazo algu saņēmējus, gadījuma darbu izpildītājus, pašnodarbinātās personas, kurām nav liela biznesa, bet kuras spiestas piepelnīties… Nemaz nerunājot par izcilo domu likt maksāt sociālās iemaksas 170 eiro apmērā arī tajos mēnešos, kas ieņēmumu nav! Tas rāda ierēdņu attieksmi pret tautu, uzskatot ka tā apriori sastāv no blēžiem, kas manipulēs ar ieņēmumiem, uzrādot tos vienā mēnesī, bet neuzrādot — citā, lai maksātu retāk! Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā rezumēts ar vieglu sirdi — viņi pametīs savu rūpalu, ja nevarēs veikt iemaksas vajadzīgā apjomā. Kurp viņi dosies? Kurš viņus gaida?

Savukārt ik ceturksni, kontrolējot un precizējot iemaksu summas atbilstību (3 x 500 x 34,09%), sūtot informāciju par piemaksu darba devējiem vai pašnodarbinātajām personām un kontrolējot izpildi, process kārtējo reizi ir nosaukts par uzskaites vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu. Katram posmam ir doti trīs mēneši (darba devēju ziņojumu sniegšana, VID EDS ziņojumu apstrāde, maksājumu veikšana). Kā tas varētu būt saskaņots ar darba devēja paziņojumu iesniegšanu līdz 1. februārim, ar fizisko personu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu no 1. marta, ar darbnespējas B lapas apmaksu? No kāda iemaksu objekta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra rēķinās pabalstus (no tā, ko uzrādīja darba devējs ziņojumā, vai no tā, kas būs precizēts pēc pusgada)?

Cienījamie lasītāji, lūdzu, cītīgi sekojiet likumprojektiem un to gala variantiem! Jo, ja pēdējos trijos gados jūs bijāt apgrūtināti ar prognozējamā neapliekamā minimuma skaidrošanu nodarbinātajiem, tad turpmāk iepriekšējās problēmas jums liksies vien ziediņi — auglīši būs nākamgad. Nevaru iedomāties, kā jums izdosies izskaidrot darbiniekiem topošo kārtību. Kaut arī nevienā likumā tāds pienākums jums nav deleģēts. 

Lai Dievs dod jums veselību un izturību!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: