Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi Senāta judikatūras atziņu sistematizētu apkopojumu par zemes piespiedu nomas jautājumiem “Zemes piespiedu noma. Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam”. Apkopojums papildināts ar Satversmes tiesas atbilstošajām atziņām.
Senāta atziņas sakārtotas šādos jautājumos:
- zemes piespiedu nomas jēdziens un mērķis;
- piemērojamās tiesību normas un strīdu piekritība;
- zemes piespiedu nomas līgums;
- zemes piespiedu nomas līguma priekšmets;
- piespiedu nomas maksa;
- puses prasībās par zemes piespiedu nomu.
Atgādinām, ka par ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam, un kas paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekiem nomas maksu, pamatojas uz likumu.
Šajā darbā, balstoties uz judikatūru, skaidrots, vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maksājams papildus nomas maksai. Tiesas atziņa ir, ka piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu, un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu pamatu zemes īpašnieka patstāvīgam privāttiesiskam prasījumam pret ēkas īpašniekiem par PVN maksājuma kompensēšanu. Vienošanās nepanākšanas gadījumā ar likumu skaidri noteiktais nomas maksas maksimālais apmērs nav padarīts atkarīgs no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par PVN maksātāju, vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. [1]
Tāpat skaidrots, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā samaksa zemes īpašniekam ir jāveic neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot zemes nomas pakalpojumu. Aprēķinot PVN valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu nav ietverami ar PVN apliekamajā vērtībā.[2]
Apkopojums sagatavots nolūkā sniegt pārskatu par aktuālajām judikatūras atziņām. To sastādījis Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Dr. iur. Reinis Markvarts.
[1] Senāta 2019. gada 28. jūnija spriedums lietā Nr. SKC‑201/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0628.C26128713.5.S), 8.1. punkts.
[2] Senāta paplašinātā sastāva 2019. gada 9. aprīļa spiedums lietā Nr. SKC‑42/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0409.C28261709.1.S), 17.5. punkts.
Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi Senāta judikatūras atziņu sistematizētu apkopojumu par zemes piespiedu nomas jautājumiem “Zemes piespiedu noma. Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam”. Apkopojums papildināts ar Satversmes tiesas atbilstošajām atziņām. Senāta atziņas sakārtotas šādos jautājumos: zemes piespiedu nomas jēdziens un mērķis; piemērojamās tiesību normas un strīdu piekritība; zemes piespiedu nomas līgums; zemes piespiedu nomas līguma priekšmets; piespiedu nomas maksa; puses prasībās par zemes piespiedu nomu. Atgādinām, ka par ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam, un kas paredz ēkas īpašnieka pienākumu…