0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSESenāts iebilst UR lēmumam likvidēt komercsabiedrību, kurā noris saimnieciskā darbība

Senāts iebilst UR lēmumam likvidēt komercsabiedrību, kurā noris saimnieciskā darbība

Pēc LR Senāta informācijas

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma  par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visualhunt.com

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma  par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121).

Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā.

Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju.

Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par likvidatora iecelšanu, nav arī pasludināts sabiedrības maksātnespējas process. Līdz ar to sabiedrība izslēgta no komercreģistra, neveicot sabiedrības likvidāciju. Attiecīgs ieraksts komercreģistrā izdarīts tajā pašā dienā.

Apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka sekas pieteicējam ir radušās tādēļ, ka netika pildīts likumā noteiktais pienākums iesniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī savlaicīgi netika iesniegts pieteikums par likvidatora iecelšanu. Tāpat apgabaltiesa atzina, ka konkrētajā lietā bija iestājušies tipiski tiesību normās norādītie apstākļi.

Senāts spriedumā norāda, ka konkrētajā gadījumā sabiedrības dalībnieki iebilst pret sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra – gan no iesnieguma UR, gan pieteikuma tiesai izriet, ka sabiedrības dalībnieki vēlas novērst apstākļus, kuru dēļ sabiedrības darbība tika izbeigta, un atjaunot tās darbību. Turklāt pieteicējs ir norādījis uz vairākiem īpašumiem, uz kuriem sabiedrībai reģistrētas īpašuma tiesības zemesgrāmatā un kuri atbilstoši Komerclikuma 317. panta trešajai daļai pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra piekrīt valstij. Senāts atzīst, ka minētais apstākļu kopums nav atstājams bez ievērības, apsverot jau Senāta tiesu praksē iepriekš norādīto atziņu attiecināšanu uz konkrēto gadījumu.

Senāts spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav pienācīgi pārbaudījusi, vai konkrēto gadījumu tiešām ir pamats atzīt par tipisku.

Pieteikumā tiesai uzsvērts, ka UR rīcībā bija pietiekama informācija par pieteicēju, lai identificētu viņu kā patieso labuma guvēju. Tāpat pieteikumā norādīts, ka sabiedrība veica saimniecisko darbību.

Senāts spriedumā norāda – ja sabiedrība faktiski veic saimniecisko darbību un nav konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus, tad sabiedrība neatbilst tipiskajai juridisko personu grupai, uz ko ir mērķēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49. punkta tvērums, proti, identificēt augsta riska komercsabiedrības, kuras faktiski neveic saimniecisko darbību. Savukārt, ja gadījumu atzīst par netipisku, tad ir jāizdarāmi samērīguma apsvērumi.

Papildus spriedumam Senāts pieņēma blakus lēmumu, vēršot Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt, vai Komerclikuma tiesiskais regulējums, kas paredz sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra jau attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā, ir saderīgs ar to, ka vispārīgi netiek izslēgta situācija, ka lēmums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra tiek atcelts.