0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASTIESU PRAKSESenāts: patvaļīga dzīvokļa apvienošana nevar būt par iemeslu IIN atcelšanai tā pārdošanas gadījumā

Senāts: patvaļīga dzīvokļa apvienošana nevar būt par iemeslu IIN atcelšanai tā pārdošanas gadījumā

AT Senāts

(0)

Foto: Ikars Kubliņš

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 8.oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu.

Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu.

Senāts spriedumā atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1 punkta izpratnē par personas vienīgo nekustamo īpašumu (viens apvienots, nevis divi atsevišķi dzīvokļi) var atzīt vienīgi tādu dzīvokli, kurš pārbūvēts un apvienots, ievērojot normatīvo tiesību aktu prasības. Kaut arī apvienošana nav obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, tomēr patvaļīga būvniecība nav vērtējama kā netipiska situācija, kurā persona varētu tikt atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas saistībām. Tādējādi pieteicējas nodokļu saistības ir vērtējamas kopsakarā ar nekustamajā īpašumā veiktās būvniecības tiesiskumu vai tās patvaļību.

Privātpersona nevar gūt tiesisku labumu no prettiesiskas rīcības, proti, prettiesiskas darbības būvniecības jomā privātpersonai nevar radīt labvēlīgas sekas nodokļu jomā.

Apgabaltiesa, izskatot lietu un piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1punktu, nav apkopojusi pierādījumus un noskaidrojusi apstākļus, kas saistīti ar dzīvokļu pārbūves un apvienošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiesas spriedums nav pamatots ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Līdz ar to Senāts tiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai minēto trūkumu novēršanai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Ikars Kubliņš

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 8.oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu.

Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu.

Senāts spriedumā atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1 punkta izpratnē par personas vienīgo nekustamo īpašumu (viens apvienots, nevis divi atsevišķi dzīvokļi) var atzīt vienīgi tādu dzīvokli, kurš pārbūvēts un apvienots, ievērojot normatīvo tiesību aktu prasības. Kaut arī apvienošana nav obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, tomēr patvaļīga būvniecība nav vērtējama kā netipiska situācija, kurā persona varētu tikt atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas saistībām. Tādējādi pieteicējas nodokļu saistības ir vērtējamas kopsakarā ar nekustamajā īpašumā veiktās būvniecības tiesiskumu vai tās patvaļību.

Privātpersona nevar gūt tiesisku labumu no prettiesiskas rīcības, proti, prettiesiskas darbības būvniecības jomā privātpersonai nevar radīt labvēlīgas sekas nodokļu jomā.

Apgabaltiesa, izskatot lietu un piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1punktu, nav apkopojusi pierādījumus un noskaidrojusi apstākļus, kas saistīti ar dzīvokļu pārbūves un apvienošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiesas spriedums nav pamatots ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Līdz ar to Senāts tiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai minēto trūkumu novēršanai.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: