Valdības sēdē 12. aprīlī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" projekts, kas paredz paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Plānotos likuma grozījumus vēl būs jāskata Saeimai.

Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādnieki, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta pirmajā un trešajā daļā). Tāpat paredzēts palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90 kalendāra dienām (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta otrās daļas 1. punktā).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, turpmāk sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji taksācijas gada periodā no 1. aprīļa līdz 30 .novembrim varēs tikt nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos līdz 90 kalendāra dienām pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā.

Minētie grozījumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā un būs piemērojami no minēto grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem 2020. gadā sezonas laukstrādnieku skaits bija salīdzinoši neliels – 3 848 personas. Savukārt pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020. gadā 53% no sezonas darbos nodarbinātajiem nostrādāja līdz 10 dienām, bet tikai ap 6% tika nodarbināti vairāk par 61 dienu.

2020. gadā, vēl pastāvot Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, sezonas darbos tika nodarbināti tikai 39 laukstrādnieki – nerezidenti, to ienākumam piemērojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, norādīts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”. Ārvalstniekus sezonas darbos bija nodarbinājušas tikai 3 saimniecības no Jelgavas, Mālpils un Apes novadiem. Vidējais ienākums vienam sezonas laukstrādniekam – nerezidentam 2020. gadā tika reģistrēts 1 139 eiro apmērā.

Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits. Pēc LAD datiem no 2 852 personām, kuru platība, kas atbilst sezonas laukstrādnieku nodarbināšanai, ir lielāka par 2 hektāriem, tikai 262 saimniecības, jeb 9% no iespējamajām saimniecībām, izmanto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Līdz ar to var secināt, ka nozarē joprojām pastāv nereģistrētā nodarbinātība, kā rezultātā nodokļa maksātāji izvairās no legālas nodokļu samaksas.

pēc LAD datiem var secināt, ka laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam vidējie ienākumi uz vienu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ir nedaudz samazinājušies un tie svārstās virs 400 eiro. Tomēr ik gadu palielinās sezonas laukstrādnieku vidējais ienākums dienā, kā arī sezonas laukstrādnieku skaits, kas saņem arvien lielākus sezonas laukstrādnieku ienākumus. Kopumā 2020.gadā visvairāk sezonas darbos tika nodarbināti jaunieši vecuma grupā līdz 25 gadiem, t.i. 1 443 sezonas laukstrādnieki, jeb gandrīz 40% no visiem sezonas laukstrādniekiem. Tādējādi var secināt, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu galvenokārt izmanto jaunieši, lai gūtu papildu ienākumus.

Informatīvajā ziņojumā ZM ierosinājumi bijuši plašāki nekā valdībā izskatītajā likumprojektā. Izteikti priekšlikumi paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu arī tādos sezonas rakstura darbos kā sējumu ravēšanā, lopbarības sagatavošanā, lopu ganīšanā un ganību ierīkošanā, grāvju kopšanā un krūmu griešanā, meža stādīšanā, augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, lauksaimniecības produktu apstrādē un pārstrādē, kā arī tādas traktortehnikas un lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadīšanā, kuras izmanto augļkopības un dārzkopības darbos. Tāpat tika rosināts palielināt no 65 dienām līdz 120 dienām periodu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumiem var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, ņemot vērā to, ka aktīvā sezona ilgst četrus mēnešus gadā – no jūnija līdz septembrim.

Finanšu ministrijas ieskatā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms ir ēnu ekonomiku mazinošs, ērti izmantojams un samazina administratīvo slogu darba devējiem, tāpēc būtu jāizvērtē iespēja šo režīmu modificēt un izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai, attiecinot to uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos. Tādējādi Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir iekļauts uzdevums līdz 2022. gada 15. jūlijam izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai (nemazinot nodokļu slogu) attiecībā uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos, un iesniegt valdībā attiecīgu informatīvā ziņojuma projektu.

Lasiet arī:

• Sezonas laukstrādnieku nodoklis
• Sezonas laukstrādniekiem – īpašs nodokļu režīms