0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESSkaidrā nauda ir svarīgs ekonomiskās drošības elements krīžu gadījumos

Skaidrā nauda ir svarīgs ekonomiskās drošības elements krīžu gadījumos

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visual hunt

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Zita Zariņa
Foto: Latvijas Banka

Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī,

Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu.

Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus) to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā, proti, Swedbank AS, AS SEB banka, AS Citadele banka un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Lai novērstu nepilnības, Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas šādas prasības:

  • prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem;
  • skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma ģeogrāfiskās sasniedzamības prasības;
  • minimālais bankomātu skaits, kuros klienti var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu;
  • minimālais bankomātu darbības un pieejamības laiks;
  • minimālais limits, kādā kredītiestādei jānodrošina skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšana bez maksas;
  • tiks paredzētas administratīvās sankcijas par skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu.

Ja Saeima atbalstīs grozījumus likumā, prasības nozīmīgām kredītiestādēm skaidrās naudas jomā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Likumprojekta iesniedzēji cer uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem - 2024. gada pavasara "Maksājumu radara" dati liecina, ka skaidrās un bezskaidrās naudas attiecība ir 23% pret 77%. Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos.

Pēdējo gadu laikā ir izdevies stabilizēt situāciju ar skaidrās naudas pieejamību, un to apstiprina arī Latvijas Faktu veiktās socioloģiskās aptaujas dati. 2024. gada februārī 84% Latvijas iedzīvotāju apmierināja iespējas izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, bet 10% tās neapmierināja. Šādā līmenī, piedzīvojot vien nebūtiskas svārstības, sabiedrības apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību saglabājas kopš šā jautājuma iekļaušanas socioloģiskajā aptaujā 2020. gada vasarā.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013. gada beigās bankām bija 319 klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2023. gada maijā – 77. Šādos apstākļos bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības avotu. 2023. gada novembra vidū Latvijā bija 887 bankomāti. Paredzams, ka 2024. gada 1. pusgadā bankomātu skaits valstī samazināsies vēl par 3,3% (līdz 853).