0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTISkaidras naudas darījumi — pienākumi, nodokļi un ierobežojumi

Skaidras naudas darījumi — pienākumi, nodokļi un ierobežojumi

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Skaidras naudas darījumi — pienākumi, nodokļi un ierobežojumi
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede
Ita Bekerta,
Mg.oec.,
LNKA biedre,
sertificēta nodokļu konsultante,
SIA EK Sistēmas
galvenā grāmatvede
Foto: Aivars Siliņš

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos.

Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro.

Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro

Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums notiek starp rezidentiem vai starp rezidentu un nerezidentu, arī ja fiziskā persona ir nerezidents.

Piemērs

Ja uzņēmums viena mēneša laikā par skaidru naudu ir iegādājies mantu, kuras vērtība ir 1600 eiro, no cita uzņēmuma, tad darījums ar atbilstošo kodu, piemēram, pirkums, ir jādeklarē līdz nākamā mēneša 15. datumam. Deklarācijas piemērs:

Nr. p. k.Darījuma dalībniekaDarījuma veidsDarījuma summa
(LV valūtā)
Valūta, kādā veikti darījumi
reģistrācijas kods vai personas kodsnosaukums vai vārds un uzvārdsrezidences valstsKopāSaņemtsIzdots
140000000004SIA “Smaids”LV1 – Pirkums1600,000,001600,00EUR

Kopā

1600,000,001600,00

 

Līdzīgi jārīkojas gadījumā, ja uzņēmums vairākos pirkumos, norēķinoties ar skaidru naudu, ir iegādājies degvielu viena un tā paša tirgotāja degvielas stacijās, piemēram, kopsummā par 1700 eiro, tad deklarējamā summa ir 1700 eiro.

Citi iespējamie darījumu kodi ir pirkums mazumtirdzniecībā, starptautiskie autopārvadājumi, kravas ekspedīcijas darījums, norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem, norēķini par nekustamā īpašuma iznomāšanu (nomāšanu), izīrēšanu (īrēšanu) un pārdošanu (pirkšanu), kā arī par to maiņu ar pirkuma un pārdevuma elementiem, par patentu pirkšanu (pārdošanu), pārdevums, aizdevums, kapitāla ieguldījums uzņēmējsabiedrībās un noguldījumi, dividenžu un procentu maksājumi, apdrošināšanas operācijas, līgumsodu piedziņa, ziedojumi, dāvinājumi un citi. Ja savstarpējie norēķini veikti par dažādiem darījumiem, ailē “Darījumu veids” ieraksta “vairāki darījumi”.

Der atcerēties, ka deklarēšanas pienākums darījumiem mazumtirdzniecībā neattiecas uz mazumtirgotāju, bet attiecas uz pircēju. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā ir noteikts, ka mazumtirdzniecība ir uzskatāma par preču pārdošanu gala patēriņam vai izmantošanai. Savukārt par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Un vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, turklāt bezskaidras naudas norēķins ir arī maksājums ar norēķinu karti. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 84. punktam kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot personas, kuras vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, saņemot samaksu par darījumiem ar maksājumu kartēm, izmantojot bankas POS terminālu un noformējot attiecīgu preču piegādes dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Pastāv izņēmumi, kad vairumtirgotājs drīkst veikt norēķinus ar pircējiem arī skaidrā naudā:

  1. ja paziņojis rakstveidā Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā;
  2. ja nodrošinājis preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā naudā veiktā darījuma summu.

Ja uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs par skaidru naudu iegādājas mantu no fiziskas personas, kur summa pārsniedz 1500 eiro, tad to deklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. Tā ir naudas izmaksa fiziskai personai, kas arī ir jādeklarē pārskatā “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām”, norādot attiecīgo ieņēmumu kodu. Lai zinātu, kuru kodu piemērot, jāzina, vai minētā fiziskā persona pārdod mantu savas saimnieciskās darbības ietvaros vai tā ir personas manta. Ja tas ir personīgais īpašums, fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (izņemot nekustamo īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Izziņas veidlapa ir atrodama MK noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumā. Šī veidlapa nav jāiesniedz VID. Paziņojumā norādāmais kods ir 3005 “Ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas (izņemot nekustamo īpašumu)”.

Ja fiziskās personas ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Savukārt, ja šāds darījums notiek ar reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, tad norāda attiecīgo kodu, piemēram, 2007 “Ienākumi no citas saimnieciskās darbības”, nodokli maksā pats saimnieciskās darbības veicējs. 

Piemērs

Ja fiziskā persona pārdod savu motorzāģi juridiskajai personai, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis par darījuma vērtību nav jāmaksā nevienam — ne naudas izmaksātājam, ne saņēmējam. Fiziskā persona noformē iepriekšminēto izziņu — personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu.

Taču, ja fiziskā persona gada laikā pārdod trīs un vairākus motorzāģus vai trīs gadu laikā piecus un vairākus motorzāģus, tad personas pienākums ir reģistrēt savu saimniecisko darbību atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam.

Skaidras naudas darījumi virs 3000 eiro

Nākamais summas ierobežojums ir 3000 eiro, kas attiecas uz juridiskajām personām un saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem līdz nākamā gada 1. februārim ir jādeklarē visi iepriekšējā gada darījumi skaidrā naudā ar fiziskajām personām, kas nav reģistrējuši saimniecisko darbību (jeb vienkāršiem pircējiem), ja pirkuma vērtība vienā pirkumā ar konkrēto personu pārsniedz 3000 eiro, iesniedzot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Darījuma brīdī fiziskajai personai jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība), darījuma otrs dalībnieks noraksta informāciju, kas nepieciešama darījuma dalībnieka identificēšanai — vārds, uzvārds, personas kods, rezidences valsts. Šajā gadījumā nav nepieciešams kopēt personu apliecinošus dokumentus. 

Skaidras naudas darījumi virs 7200 eiro

Latvijā skaidras naudas darījumu aizliegums sākas no 7200 eiro, kas mulsina mūsu kaimiņvalstis, kur nepastāv maksāšanas līdzekļu ierobežojums. Latvijā nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Pārsniedzot šo slieksni, ir jāmaksā soda nauda 15 procentu apmērā no darījuma summas.

Ir izņēmumi, uz ko ierobežojumi neattiecas:

  1. kredītiestāžu pakalpojumiem;
  2. skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos;
  3. uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem 1500 eiro apmērā. Minētās komercsabiedrības noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 7200 eiro. Jeb darījumu ierobežojums sākas no 7200 eiro.

Darījumi bez ierobežojumiem

Ir darījumi, kuriem nav ierobežojumu iepriekšminēto normatīvo aktu regulējumā, bet pastāv citas nianses, kas jāievēro. Tie ir šādi darījumi:

  1. darbiniekiem izmaksātā darba samaksa;
  2. avansa norēķinu personām izsniegtās naudas summas,
  3. mazumtirdzniecībā saņemtie maksājumi skaidrā naudā,
  4. saņemtā skaidra nauda par sniegtajiem pakalpojumiem.

Par darījumiem skaidrā naudā ir jāpiemēro MK noteikumu Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” regulējums attiecībā uz kases orderu noformēšanu. Darbiniekiem, izmaksājot darba algu skaidrā naudā, ir noformējams izmaksu saraksts vai kases izdevumu orderis, kurā darbiniekam jāparakstās par saņemto summu. Kases izdevumu orderi noformē par jebkuru skaidras naudas izmaksu no uzņēmuma kases, arī par avansa norēķinu personām izsniegtajām summām. Avansa norēķinu personas nosaka uzņēmuma vadītājs ar rīkojumu. Tās ir personas, kurām ir uzticēti uzņēmuma naudas līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā dažādu maksājumu veikšanai, pirkumiem, kas nepieciešami uzņēmumam. Šo personu pienākums ir uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā norēķināties par saņemtajiem naudas līdzekļiem. Norēķināties nozīmē:

  1. iesniegt naudas izlietojuma apliecinošus dokumentus (kases čekus, kvītis, biļetes, maksājumu uzdevumus u.tml.);
  2. atmaksāt naudas pārpalikumu uzņēmuma kasē vai bankas norēķinu kontā;
  3. saņemt pārtērētos naudas līdzekļus skaidrā vai bezskaidrā veidā.

Avansa norēķinā izsniedz naudu arī komandējumu un darba braucienu vajadzībām saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Norēķins veicams nākamajā dienā pēc atgriešanās no komandējuma. Komandējumi bieži ir uz ārvalstīm, kur pirkumi un maksājumi tiek veikti tās valsts valūtā, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Līdz ar to, atgriežoties un norēķinoties par komandējumā veiktajiem maksājumiem, tiek atmaksāta nauda dažādās valūtās, kas nozīmē, ka būs jānoformē katrai valūtai savs kases ieņēmumu orderis. 

Ja nauda tiek izsniegta avansa norēķinā, tad būtu jāatceras, ka pastāv nosacījums, cik liela naudas summa drīkst būt pie personas neierobežoti un kādi ierobežojumi pastāv atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2.daļai, proti, naudas summa, kas pārsniedz minimālās algas apmēru, jeb 500 eiro, un atrodas pie personas ilgāk nekā 90 kalendāra dienas no avansa izsniegšanas dienas, ir uzskatāma par šīs personas (darbinieka) darba algu jeb algota darba ienākumu. Ko tas nozīmē uzņēmumam? Tas nozīmē, ka persona ir saņēmusi algu, par kuru ir jāsamaksā nodokļi. Piemēram, pie avansa norēķinu personas ir 600 eiro, 90 dienas ir pagājušas, norēķins nav veikts. Summa, par kuru ir jāaprēķina nodokļi, ir 100 eiro. Šī summa ir neto ienākums, kas nozīmē, ka nodokļi ir jāatrēķina atpakaļ. Piemēram, darbiniekam, kurš ir iesniedzis EANG (elektronisko algas nodokļa grāmatiņu), nav neapliekamā minimuma, nav apgādājamo. Ērti ir izmantot internetā piedāvātos algu kalkulatorus, šajā gadījumā summa, no kuras ieturami nodokļi, ir 139,66 eiro.

Ir situācija, kad nauda tiek atmaksāta, piemēram, 92. dienā. Normatīvais regulējums paredz no attiecīgās summas aprēķināt nodokļus un samaksāt tos budžetā, iesniedzot darba devēja ziņojumu, pēc tam, precizējot šo ziņojumu, nodokļu summu var atgūt, ja ir iespējams precizēt informāciju saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.1 pantu “Darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšana”: 

(1) Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša.

Avansa norēķinu persona var norēķināties jebkādā veidā — skaidrā naudā, pretī saņemot kases ieņēmumu ordera kvīti vai ordera kopiju vai bezskaidrā naudā. Nav nozīmes, kādā veidā iepriekš nauda ir saņemta.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 139. pantā ir noteiktas šādas soda sankcijas par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtības un lietošanas ierobežojumu pārkāpumiem:

  1. par tādu skaidras naudas darījumu nedeklarēšanu, kas veikti ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai 3% apmērā no nedeklarētās summas;
  2. par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai 3% apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajai personai — 5% apmērā no nedeklarētās summas, izņemot 3. punktā minētajos gadījumos;
  3. par skaidrā naudā veikto kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību darījumu nedeklarēšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai 10% apmērā no nedeklarētās summas;
  4. par laikus neiesniegtu deklarāciju piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no 5 līdz simt 40 naudas soda vienībām. Naudas soda vienība ir 5 eiro;
  5. par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru 7200 eiro (izņemot kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus), piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai 15% apmērā no darījuma summas;
  6. par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 14 līdz 280 naudas soda vienībām.

Valsts ieņēmumu dienests, veicot tematiskās pārbaudes, bieži atklāj šādus pārkāpumus:

1. Uzņēmuma kasē konstatēts skaidras naudas iztrūkums vai pārpalikums. Tas rodas, ja uzņēmums nepietiekami seko savas kases darījumiem — kasē uzkrājas naudas līdzekļi, kurus pārbaudes brīdī nevar uzrādīt. Jeb citiem vārdiem — ir notikuši darījumi bez dokumentiem, nauda faktiski ir izlietota, bet grāmatvedības uzskaitē nav attiecīgi norakstāma vai arī ir grāmatvedības uzskaitē uzrādīti neatbilstoši dokumenti.

2. Skaidras naudas darījumus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanā:

  • 2.1. pārkāpts skaidrās naudas lietošanas ierobežojums (7200 eiro); 
  • 2.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav deklarēti visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1500 eiro; 
  • 2.3. nav deklarēti darījumi ar fizisko personu, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā pārsniedz 3000 eiro.

Par iemeslu šiem pārkāpumiem varētu būt darījumu novēlota uzrādīšana grāmatvedības uzskaitē, nepietiekama uzskaite skaidras naudas darījumiem, nezināšana, darbinieku neinformēšana par normatīvo aktu prasībām.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: