Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar  zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām.

Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti  likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem.

Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā uzskaitīto procesuālo darbību turpmāku veikšanu Kriminālprocesa likuma (KPL) noteiktajā kārtībā. Tajā norādīts, ka patlaban Revīzijas pakalpojumu likuma 25.pants paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību un ir aizliegts kontrolēt pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci, kā arī dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot profesionālos pakalpojumus, izdarīt korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu vai arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu korespondenci un dokumentus, kontrolēt zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos sakaru līdzekļus, iegūt no tiem informāciju un iejaukties to darbībā.

Atbilstoši KPL noteiktajam legālās korespondences kontrole, sakaru līdzekļu kontrole un automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole ir speciālās izmeklēšanas darbības, kuras kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli. Atbilstoši KPL 212.panta ceturtajai daļai tikai neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tātad arī gadījumos, kad speciālo izmeklēšanas darbību ir nepieciešams veikt steidzami, likumdevējs ir paredzējis izmeklēšanas tiesneša kontroli. Turklāt KPL 214.panta otrajā daļā noteikts, ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta KPL 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā nav pabeigta. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tika veikta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Visas iepriekš minētās speciālās izmeklēšanas darbības var veikt tikai gadījumā, ja ir uzsākts kriminālprocess konkrētā kriminālprocesa ietvaros.

KPL paredzētā kārtība lielai daļai Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā uzskaitīto darbību veikšanai paredz nepieciešamību saņemt izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Savukārt tādu procesuālu darbību veikšanai kā dokumentu pieprasīšana, apskate, izņemšana un pratināšana atbilstoši KPL noteiktajai procesuālajai kārtībai izmeklēšanas tiesneša lēmums vai atļauja nav nepieciešama. Tomēr, uzklausot LZRA pārstāvju bažas, lai tiktu nodrošināta papildu procesuālā kontrole, tika piedāvāts kompromisa risinājums, papildinot KPL 121. pantu ar 5.¹ daļu un nosakot, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem to rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kas atrodas zvērināta revidenta rīcībā, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors.

Revidentiem būs jāziņo par aizdomām, kas radušās revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā

Likumprojekta 2. lasījumā iekļauta arī norma, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums iesniegt rakstveida ziņojumu izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai, ja revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūtie pierādījumi ir radījuši pārliecību, vai arī pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Ziņojums iesniedzams ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pierādījumu iegūšanas. LZRA savukārt noteiks kārtību, kurā ir iekļauts pasākumu kopums, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai izpildītu šīs prasības.

Vairākus ierosinājumus likuma izmaiņām uz 2. lasījumu iesniegusi arī Finanšu ministrija, tostarp, normu, ka par profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojums, nav uzskatāma zvērināta revidenta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī viņa darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Attiecīgi uz zvērinātu revidentu neattieksies imunitāte gadījumā, kad zvērināts revidents ir veicis nelikumīgu darbību klienta interesēs, sniedzot profesionālos pakalpojumus, kā arī kad zvērināta revidenta darbība ir veicinājusi klienta nelikumīga nodarījuma izdarīšanu.

Kā piemērs, ko min LZRA, šādai situācijai varētu būt gadījums, kad klients lūdz zvērinātam revidentam palīdzību, lai labāk noslēptu noziedzīga nodarījuma pierādījumus, vai padomu, kā rīkoties, lai trešā persona nevarētu klienta finanšu pārskatā atšifrēt krāpšanos ar finanšu līdzekļiem un tās radītās sekas. Ja zvērināts revidents sniedz klientam minēto palīdzību vai konsultē klientu minētajos gadījumos, vai, ja viņš sniedzis labvēlīgu revidenta atzinumu par klienta finanšu pārskatu, kas satur krāpšanas ar finanšu aktīviem sekas, tad zvērināts revidents jau ir iesaistījies šajā noziegumā kā līdzdalībnieks.

Plānots, ka iespējamie grozījumi Revīzijas pakalpojumu likuma 25., 27. un 33. pantā varētu stāties spēkā no 2021. gada 1. janvāra.