Saeimas deputāti 14.martā lēma par gadskārtējā valsts budžeta projekta nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās. Valsts budžeta projekta paketē iekļauts likumprojekts “Par valsts budžetu 2019.gadam”, kā arī grozījumi 15 likumos. Finanšu ministrija sagatavojusi paskaidrojumus par katru no pavadošajiem likumprojektiem. Par budžeta likumprojektu paketi nodošanu Saeimas komisijām balsoja: par 51, pret 7, atturas 16 deputāti.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”

Grozījumi paredz pašvaldības speciālā budžeta integrēšanu pašvaldības pamatbudžetā ar 2020.gada 1.janvāri, nostiprināt Datu valsts inspekcijas neatkarības tiesības atbilstoši Vispārīgai datu aizsardzības regulai, uzsākt jaunu stratēģisku pieeju un pilnveidot valsts aizdevumu un galvojumu sniegšanas un uzraudzības procesus, pagarināt pārejas posmu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanai kopā ar gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu rudenī līdz 2022.gada 31.decembrim, izslēgt regulējumu par zemesgrāmatu nodaļām, ņemot vērā tiesnešu integrācijas reformu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”

Grozījumi paredz precizēt likuma 16.panta un 17.panta redakcijas, novēršot praksē konstatētās neskaidrības šo normu piemērošanā un nodrošinot vienveidīgu to interpretāciju, kā arī paredz precizēt terminoloģiju likuma 22.panta piektajā daļā un 26.panta trešās daļas 3.punktā, terminu “pastāvīgās funkcijas” aizstājot ar terminu “autonomās funkcijas” atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”.

Vienlaikus likumprojekts paredz veikt korekcijas likuma “Par pašvaldību budžetiem” 12.pantā un 16.panta pirmajā daļā atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, nosakot, ka pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un ziedojumiem un dāvinājumiem, vienlaikus izslēdzot prasību, ka pašvaldības budžetā jāietver informācija par speciālajiem budžetiem.

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”

Grozījumi paredz: 1) noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atteikt attālināto maksājumu veikšanu ar Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam;

2) noteikt pienākumu kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt Valsts ieņēmumu dienestam atteikumu pārskatu par kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju par Latvijas Republikas rezidentu attālināto maksājumu pieteikumiem Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam;

3) iespēju iegūt informāciju par fizisko personu laimestu apmēru, kas nav deklarēts un par kuru nav veikti nodokļu maksājumi.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”

Grozījumi paredz: 1) elektronisko sakaru komersants, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļa vietni, kurā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, par Latvijā licencētiem interaktīvajiem azartspēļu organizētājiem, kā arī informācija par atkarību no azartspēlēm un izlozēm mazinošiem pasākumiem; 2) nepārprotami noteikt minimālās piekļuves ierobežošanas prasības un arī tiesības elektronisko pakalpojumu sniedzējam izvēlēties tehnoloģisko risinājumu, kā tiek ierobežota piekļuve attiecīgajai tīmekļa vietnei sev piemērotā veidā; 3) pilnveidot regulējumu attiecībā uz to, ja elektronisko sakaru komersants atbilstoši normatīvo aktu prasībām regulāri nenodrošina pieejas ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja tīmekļu vietnei vismaz minimālo prasību līmenī.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

Grozījumi paredz noteikt atbildību personai par dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs vai interaktīvās izlozēs.

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”

Grozījumi paredz: 1) noteikt liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs;

2) iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, t.sk. interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā.

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”

Grozījumi paredz pagarināt Izglītības likuma pārejas noteikumu 78. punktā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās laiku par vienu gadu, to nosakot 2020. gada 1. septembri.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”

Grozījumi paredz, ka:

1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bērna adopcijas pabalsta piešķiršanu un izmaksu par periodu no 2019.gada 1.jūlija uzsāk ne vēlāk kā no 2019.gada 1.oktobra;

2) VSAA pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, par periodu no 2019. gada 1. jūlija personai, kura ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem tai ir nepieciešama īpaša kopšana, un personas invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, pārrēķina un pabalsta starpību izmaksā ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.septembrim;

3) VSAA bērna invalīda kopšanas pabalstu palielinātā apmērā piešķirs vai pārrēķinās un izmaksās no 2019.gada 1.jūlija.

Pārejas posms noteikts, lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, tādējādi esošo pabalstu piešķiršanu, pārrēķināšanu un jauna pabalsta ieviešanu nodrošinot no iekšējiem resursiem VSAA budžeta ietvaros, nepiesaistot ārpakalpojumu.

Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”

Grozījumi paredz regulējumu uzturlīdzekļu samaksas pienākuma izpildes veicināšanai, kā arī no valsts budžeta izmaksāto līdzekļu atgūšanas sekmēšanai. Likumprojekts paredz:

1) piemērot uzturlīdzekļu parādniekam pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu;

2) apstākļu uzskaitījumu, kuru konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes, lai parādniekiem būtu efektīvi piemērojama kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu;

3) uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas tiks apturēta pilngadīgām personām, ja tās mācās, strādā un gūst ienākumus Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas vai lielākā apmērā;

4) mehānismu, kas veicinās, ka uzturlīdzekļu parādnieks sāk nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segs savas parādsaistības pret UGF administrāciju, tas ir, parādniekiem, kuri divu gadu laika periodā nosegs izveidojušos pamatparādu UGF administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti.

Tāpat likumprojektā pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas veikti precizējumi, kas vērsti uz uzturlīdzekļu izmaksas no UGF, efektivizēšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”

Grozījumi paredz ieviest autoceļu nodevas samaksas kontroles automatizētu sistēmu (neapturot transportlīdzekli). Uz valsts galvenajiem autoceļiem tiks uzstādītas iekārtas, ar kuru palīdzību varēs veikt nodevas apmaksas kontroli. Transportlīdzekļiem, par kuriem nebūs veikta autoceļu nodevas apmaksa, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Šādas sistēmas ieviešana sekmēs nodevas iekasēšanu un nodevas ieņēmumu plāna izpildi. Plānotais autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu pieaugums ir līdz 5 milj. eiro gadā, taču ar likumprojektu autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu izmaiņu pret plānu nebūs.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”

Grozījumi paredz:

1) noteikt iespēju norakstīt transportlīdzekli, ja nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu sakarā ar transportlīdzekļa neesamību, vienlaikus piemērojot dabas resursu nodokli (DRN) par šo objektu;

2) turpmāk nepiemērot atbrīvojumu no DRN samaksas vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem).

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”

Grozījumi paredz noteikt, ka Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) funkcijas veic VARAM pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestāde. LVAFA kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar 2019. gada 1. maiju tiek likvidēta un pievienota vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA). Likumprojekts paredz izslēgt Latvijas vides aizsardzības fonda likuma 8. panta trešo daļu, kas nosaka, ka LVAFA nolikumu apstiprina Ministru kabinets. LVAFA kā VRAA struktūrvienība savu darbību uzsāks 2019. gada 1. maijā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

Grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt atbalsta sniegšanas veidu dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, kārtību, nosacījumus, grupas, kurām sniedzams atbalsts, kā arī piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu. Tiek izslēgta likuma  25. panta otrā daļa ar mērķi atvieglot pašvaldības iespējas nodrošināt dzīvokļa pabalstu ne tikai personām, kas atbilstoši likuma normām ir noteiktas par tiesīgām izīrēt pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, bet arī citām personu grupām, kuras saskaņā ar minētā panta pirmo daļu pašvaldība ir noteikusi saistošajos noteikumos.