0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻISkaidrojums, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis finanšu darījumos

Skaidrojums, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis finanšu darījumos

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana finanšu darījumos", kura mērķis ir nodrošināt izpratni par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic finanšu darījumus. Kā noteikt PVN finanšu darījumiem Latvijas PVN regulējošie normatīvie akti, Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regula (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nenosaka kritērijus vai nosacījumus, pēc kuriem varētu vadīties, lai noteiktu, vai katrā konkrētajā gadījumā tiek veikts no PVN atbrīvots finanšu pakalpojums. Tāpēc ir jāizmanto tiesu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana finanšu darījumos", kura mērķis ir nodrošināt izpratni par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic finanšu darījumus.

Kā noteikt PVN finanšu darījumiem

Latvijas PVN regulējošie normatīvie akti, Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regula (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nenosaka kritērijus vai nosacījumus, pēc kuriem varētu vadīties, lai noteiktu, vai katrā konkrētajā gadījumā tiek veikts no PVN atbrīvots finanšu pakalpojums. Tāpēc ir jāizmanto tiesu judikatūrā nostiprinātās atziņas.

Par atbrīvojumu no PVN pakalpojumiem, kas pielīdzināti finanšu pakalpojumiem, ir spriests Eiropas Savienības Tiesas 1997.gada 5.jūnija spriedumā lietā C-2/95 Sparekassernes Datacenter (SDS), 2001.gada 13.decembra spriedumā lietā C-235/00 CSC Financial Services Limited, 2011.gada 28.jūlija spriedumā lietā C-350/10 Nordea Pankki Suomi Oyj un 2016.gada 26.maija spriedumā lietā C-607/14 Bookit Ltd. Minētajos spriedumos ir šādas atziņas:

  • tā kā atbrīvojums no PVN ir atkāpe no vispārējā principa, saskaņā ar kuru PVN tiek piemērots katram pakalpojumam, ko nodokļa maksātājs sniedz par atlīdzību, atbrīvojums no PVN ir interpretējams šauri (sprieduma lietā C-350/10 23.punkts un sprieduma lietā C-2/95 20.punkts);
  • īpašais veids, kādā pakalpojums tiek sniegts – elektroniski, automātiski vai manuāli –, neietekmē atbrīvojuma no PVN piemērošanu. Tādēļ vien, ka pakalpojums tiek sniegts elektroniski, nevar atteikt pakalpojumam piemērot atbrīvojumu no PVN. Tomēr, ja pakalpojums nodrošina vienīgi tehnisku un elektronisku atbalstu finanšu pakalpojumu sniedzējam, nevis būtiskas un specifiskas funkcijas finanšu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, tad atbrīvojums no PVN nav piemērojams. Tādējādi secināms, ka PVN atbrīvojums ir pamatojams nevis ar pakalpojuma sniegšanas veidu, bet gan ar tā būtību (sprieduma lietā C-2/95 37.punkts);
  • finanšu pakalpojumiem piemērojamais atbrīvojums no PVN nevar būt atkarīgs no tā, vai pakalpojumu sniedz kāda noteikta veida institūcija, pilnīgi vai daļēji, kā arī elektroniski vai manuāli (sprieduma lietā C-2/95 38.punkts);
  • tā kā atbrīvojumu formulējums ir interpretējams šauri, tas vien, ka kāda sastāvdaļa ir nepieciešama, lai veiktu no nodokļa atbrīvojamu darījumu, nenozīmē, ka no nodokļa būtu atbrīvojams šai sastāvdaļai atbilstošais pakalpojums (sprieduma lietā C-2/95 65.punkts un sprieduma lietā C-350/10 31.punkts);
  • pakalpojumiem, kam pienākas atbrīvojums no PVN, ir jāveido skaidrs, redzams pakalpojumu kopums, izpildot īpašās un būtiskās funkcijas finanšu darījumu nodrošināšanā. Turklāt tam ir jāmaina pušu (bankas un klienta) finansiālā un juridiskā situācija. Pakalpojums, kuram ir piemērojams atbrīvojums no PVN, ir jāatšķir no vienīgi fiziska vai tehniska atbalsta finanšu pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumam, kas nodrošina vienīgi fizisku, tehnisku vai administratīvu atbalstu finanšu pakalpojumu sniedzējam un nemaina pušu juridisko un finansiālo stāvokli, atbrīvojums no PVN nav piemērojams (sprieduma lietā C-2/95 66. un 73.punkts, sprieduma lietā C-235/00 28.punkts un sprieduma lietā C-607/14 40.punkts);
  • pakalpojumi, kas ir saistīti tikai ar finanšu informācijas sniegšanu bankām un citiem interesentiem, nav uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem. Tomēr, ja pakalpojumi ir ar noteiktu, specifisku raksturu un tie ir būtiski finanšu pakalpojumu sniegšanas īstenošanā, tad tie ir uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem (sprieduma lietā C-2/95 75.punkts).

1.piemērs

Lombards izsniedz naudas aizdevumu pret ķīlu. Ja ķīla netiek laikus izņemta (pēc aizdevuma atdošanas noteiktajā termiņā), par tās uzglabāšanu ir jāmaksā atlīdzība. Tāpat, ja nauda par ķīlu netiek atdota noteiktajā termiņā, lombards ir tiesīgs ķīlu pārdot jebkurai personai, bet ķīlas devējs līdz šai pārdošanai ir tiesīgs atgūt ieķīlāto mantu, atmaksājot aizdevuma summu, soda naudu un atlīdzību par uzglabāšanu. Aizdevums pret ķīlu ir ar PVN neapliekams darījums.

Tā kā ķīlas devējs maksā lombardam par ķīlas glabāšanu tikai tad, ja termiņā neizņem ķīlu vai noteiktajā termiņā neatmaksā aizdevumu, bet pēc tam tomēr ķīlu izpērk, secināms, ka tas saņem atsevišķu ķīlas uzglabāšanas pakalpojumu, kas nošķirts no naudas aizdevuma pret ķīlu piešķiršanas pakalpojuma. Tādējādi atlīdzība par ķīlas uzglabāšanu abos gadījumos ir apliekama ar PVN.

2.piemērs

SIA “A” nodarbojas ar patēriņa aizdevumu izsniegšanu patērētājiem. SIA “A” ikdienas darbības ir saistītas arī ar aizdevumu pārvaldi, kas ietver saziņu ar aizņēmējiem, piemēram, sagatavojot klienta pieprasītās izziņas, kurās tiek norādīts klienta saistību apmērs. Tāpat arī SIA “A” saviem debitoriem sagatavo brīdinājuma vēstules par parāda ārpustiesas atgūšanas procesa uzsākšanu, kuras ierakstīta sūtījuma veidā nosūta uz klienta deklarēto adresi. Par sagatavoto brīdinājuma vēstuli un sagatavoto izziņu SIA “A” iekasē samaksu no klienta.

Brīdinājuma vēstules sagatavošana un izsūtīšana, kā arī izziņas sagatavošana, ja izmaksas, kas radušās saistībā ar šīm darbībām, nav iekļautas patēriņa aizdevuma izsniegšanas pakalpojuma vērtībā, pēc ekonomiskā satura un būtības nav uzskatāma par finanšu pakalpojumu – kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu. Tādējādi SIA “A” atsevišķi sniegtajiem pakalpojumiem – brīdinājuma vēstules sagatavošanai, izsūtīšanai un izziņas sagatavošanai – atbrīvojums no PVN nav piemērojams.

  Datorprogrammas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi finanšu darījumos

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka pakalpojums, kuram ir piemērojams atbrīvojums no PVN, ir jāatšķir no vienīgi fiziska vai tehniska atbalsta finanšu pakalpojumu sniedzējam, piemēram, no datu apstrādes sistēmas nodrošināšanas finanšu pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumiem, kam pienākas atbrīvojums no PVN, ir jāveido skaidrs, redzams pakalpojumu kopums, izpildot īpašas un būtiskas funkcijas finanšu darījumu nodrošināšanā. Turklāt tam jāmaina pušu (sniedzēja un klienta) finansiālā un juridiskā situācija (sprieduma lietā C-2/95 66.punkts).

3.piemērs

SIA “B” sniedz informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) nodrošināšanas pakalpojumus citiem komersantiem (bankām, SIA u.c.), nodrošinot fizisku (nosūtot darbiniekus veikt apkopi), tehnisku (uzturot citu komersantu IT lietotnes attālināti) un administratīvu (konsultējot pa tālruni un e-pastā) atbalstu finanšu pakalpojumu sniedzējam (piemēram, par norēķinu kontiem, bezskaidras naudas maksājumu veikšanu vai pakalpojumiem, kas attiecas uz finanšu līdzekļu apkalpošanu un tirdzniecību), kas nemaina juridisko un finansiālo stāvokli starp šiem citiem komersantiem un to klientiem.

Ja IT sistēmas lietotne tiktu izmantota veikto finanšu darījumu īstenošanā, piemēram, nosakot specifisku noguldījumu vai līzinga likmju piemērošanu, kā rezultātā mainītos klienta saņemto vai maksājamo procentu apjoms, šādi IT sistēmas lietotnes nodrošināšanas pakalpojumi būtu būtiski tālāko finanšu darījumu nodrošināšanai, jo šādā gadījumā, izmantojot IT lietotnes, tiktu mainīta finanšu darījumā iesaistīto pušu finansiālā un juridiskā situācija. Tādējādi tikai šādi IT pakalpojumi būtu uzskatīti par finanšu pakalpojumiem un tiem būtu piemērojams atbrīvojums no PVN.

Savukārt, ja IT sistēmas lietotne tiek izmantota finanšu datu saņemšanai, informācijas apmaiņai ar citām bankām un komersantiem, iesaistei finanšu darījumu īstenošanas procesā (darījuma iniciēšanai) un datu apstrādei, tad šāda IT sistēmas lietotne nodrošina vienīgi tehnisku un elektronisku atbalstu finanšu pakalpojumu sniedzējam, turklāt tajā īstenojamās darbības nemaina pušu finansiālo un juridisko stāvokli. Šādā gadījumā nav pamata atbrīvojuma no PVN piemērošanai.

Tādējādi SIA “B” sniegtie pakalpojumi pēc ekonomiskā satura un būtības neatbilst finanšu pakalpojumiem un tiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN.

 4.piemērs

Banka saņem no Vācijas reģistrēta PVN maksātāja elektronisko paziņojumu pārraidīšanas pakalpojumus, kas sniegti, izmantojot SWIFT sistēmu.

Tā kā šim pakalpojumam PVN atbrīvojums nav piemērojams, tad bankai par saņemto pakalpojumu ir pienākums aprēķināt un maksāt budžetā PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.pantā noteikto kārtību. Ja banka šos saņemtos pakalpojumus izmanto ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai, tai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli.

Papildus jāuzsver, ja IT nodrošināšanas pakalpojumi ietver gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus darījumus, tādējādi, izrakstot PVN rēķinu, ir jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 129.panta ceturtajā daļā noteiktais.

Starpniecība finanšu darījumos

Arī starpniecība finanšu darījumos ir atbrīvota no PVN, taču Latvijas PVN regulējošajos normatīvajos aktos, Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulā (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nav sīkāk paskaidrots, kas saprotams ar starpniecību finanšu darījumos. Tādēļ arī šī jautājuma noskaidrošanai ir jāizmanto tiesu judikatūra.

Par terminu “starpniecība” ir spriests Eiropas Savienības Tiesas 2007.gada 21.jūnija spriedumā lietā C-453/05 Volker Ludwig un 2001.gada 13.decembra spriedumā lietā C-235/00 CSC Financial Services Ltd. Minētajos spriedumos ir šādas atziņas:

  • darījumos ar vērtspapīriem jēdziens “starpniecība” attiecas uz darbību, ko veic starpnieks, kurš nav puse līgumā par finanšu pakalpojumu un kura darbība atšķiras no darbībām (pakalpojumiem), ko atbilstoši līgumam parasti veic šādu līgumu puses. Starpniecība faktiski ir pakalpojums, ko sniedz līguma pusei un par ko tā maksā atlīdzību kā par īpašu starpniecības darbību. Šādas darbības mērķis ir panākt, ka divas puses noslēdz līgumu. Starpnieks pats nav ieinteresēts līguma saturā (sprieduma lietā C-453/05 23.punkts un sprieduma lietā C-235/00 39.punkts);
  • starpniecība ir darbība, kurā cita starpā var vienai līguma pusei norādīt uz iespējām noslēgt šādu līgumu, sazināties ar otro līguma pusi un klienta vārdā un uzdevumā risināt sarunas par savstarpējo pienākumu sīki izstrādātu saturu un kuras mērķis ir panākt, ka divas puses noslēdz līgumu, starpniekam pašam neesot ieinteresētam tā saturā (sprieduma lietā C-453/05 28.punkts un sprieduma lietā C-235/00 39.punkts);
  • tā nav starpniecība, ja viena no līguma pusēm uztic apakšuzņēmējam veikt daļu no līgumam būtiskām darbībām (sprieduma lietā C-453/05 23.punkts un sprieduma lietā C-235/00 40.punkts);
  • tā nav starpniecība, ja viena no līguma pusēm uztic apakšuzņēmējam veikt kādu ar līgumu saistītu kancelejisku formalitāti, tādu kā informācijas sniegšana citai pusei un parakstīšanās uz vērtspapīriem pieteikumu saņemšanai un apstrādei (sprieduma lietā C-235/00 40.punkts);
  • lai pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu varētu kvalificēt kā no PVN atbrīvotu darījumu, tam, vispārīgi vērtējot, ir jāveido atsevišķs darījumu kopums, kas faktiski pilda starpniecības pakalpojumu sniegšanai raksturīgas un būtiskas funkcijas (sprieduma lietā C-453/05 36.punkts);
  • Sestās direktīvas (Padomes 1977.gada 17.maija Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze) 13.panta B daļas d) apakšpunkta 1.punkta tekstā (atbilst Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135.panta 1.punkta b) apakšpunktam un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “a” apakšpunktam) nav izslēgta iespēja, ka starpniecības darbību veido dažādi atsevišķi pakalpojumi, kurus tātad varētu ietvert jēdzienā “kredīta starpniecība” un uz kuriem varētu attiekties atbrīvojums no PVN (sprieduma lietā C-453/05 34.punkts);
  • vērtējot pakalpojuma raksturojošos elementus, ir jānosaka, vai nodokļa maksātājs par labu patērētājam ir veicis vairākas galvenās un savstarpēji nošķiramas darbības (pakalpojumus) vai arī vienotu darbību (pakalpojumu) (sprieduma lietā C-453/05 17.punkts);
  • lai kādu darbību atzītu par starpniecības darbību, kas ir atbrīvota no PVN Sestās direktīvas 13.panta B daļas d) apakšpunkta 1.punkta nozīmē, nav obligāti jāpastāv līgumiskai saiknei starp starpniecības pakalpojuma sniedzēju un kādu no kredīta līguma pusēm (sprieduma lietā C-453/05 29.punkts).

5.piemērs

AS “C” ir noslēgusi līgumu ar SIA “D” par to, ka SIA “D” tai sniegs šādus pakalpojumus:

  • meklēs potenciālos klientus AS “C” finanšu produktiem un finanšu pakalpojumiem;
  • sniegs informāciju par AS “C” finanšu produktiem un pakalpojumiem jebkurai ieinteresētai personai;
  • nodos jebkurai ieinteresētai personai AS “C” reklāmas materiālus un tarifus;
  • sniegs palīdzību līgumattiecību nodibināšanā starp AS “C” un tās potenciālajiem klientiem.

SIA “D” nav tiesību slēgt līgumus AS “C” vārdā, uzdevumā un uz tās rēķina. Atlīdzību tā saņems tikai tad, ja AS “C” noslēgs līgumu ar atrasto klientu.

Izvērtējot šo informāciju, var secināt, ka:

  • SIA “D” mērķis ir tikai panākt, lai divas puses noslēdz līgumu;
  • SIA “D” darbību rezultātā viena no potenciālajām finanšu darījumā iesaistītajām pusēm (klients) būs izrādījusi un apliecinājusi gatavību noslēgt finanšu darījumu, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka šajā gadījumā SIA “D” sniegtais pakalpojums neaprobežojas tikai ar informācijas sniegšanu AS “C” par tās potenciālo klientu;
  • apstāklis, ka AS “C” atlīdzība par SIA “D” sniegto pakalpojumu tiks maksāta tikai pēc līguma ar atrasto klientu noslēgšanas, ļauj uzskatīt, ka tā ir atlīdzība par sniegto starpniecības pakalpojumu, nevis par cita rakstura pakalpojumiem.

Izvērtējot SIA “D” sniegto pakalpojumu ekonomisko saturu un būtību, secināms, ka tie veido atsevišķu darījumu kopumu, kas faktiski pilda starpniecības pakalpojuma sniegšanai raksturīgas un būtiskas funkcijas. Tādējādi uzskatāms, ka SIA “D” sniedz AS “C” finanšu darījumu starpniecības pakalpojumu, kas ir atbrīvots no PVN.

6.piemērs

Situācija ir identiska iepriekšējam piemēram, tikai, papildus paredzot, ka SIA “D” saņems ikmēneša atlīdzību pat tad, ja šā mēneša laikā AS “C” nebūs noslēgusi nevienu līgumu ar klientu vai SIA “D” nebūs atradusi nevienu potenciālo klientu.

Šādā gadījumā, izvērtējot SIA “D” sniegto pakalpojumu ekonomisko saturu un būtību, secināms – ja atlīdzība tiks saņemta jebkurā gadījumā, tad tā ir atlīdzība par vispārīga rakstura, nevis starpniecības pakalpojumiem, tādējādi tā ir apliekama ar PVN. Šeit katrai atlīdzības daļai – ikmēneša, kā arī par katru noslēgto līgumu ar klientu – būs piemērojams savs PVN režīms.