JAUTĀJUMI UN ATBILDESSkaidrojums par paveikto, bet klienta neapmaksāto celtniecības darbu iegrāmatošanu

Skaidrojums par paveikto, bet klienta neapmaksāto celtniecības darbu iegrāmatošanu

15/03/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Jautājums par celtniecības uzņēmumu, PVN maksātāju. Kā pareizi atzīt prasības celtniecībā un ieņēmumus? Bija noslēgts līgums un pēc tam papildus vienošanās 2 gab. par darbu izpildi. Izrakstījām 3 rēķinus, formu 2,3 gab. pieņemšanas nodošanas aktus, par 2 daļām samaksāja (par darbiem, par kuriem noslēgts līgums un pirmā papildvienošanās, klients celtniecības uzņēmumam ir samaksājis), bet par 3. daļu neparakstīja formu 2 un pieņemšanas nodošanas aktu, un negrib maksāt, lai gan rēķins ir izrakstīts un darbi paveikti. Šos darbus, par kuriem ir izrakstīts rēķins, bet par kuriem klients neparaksta pieņemšanas- nodošanas aktu, jau esmu iegrāmatojusi D2310 K611X D2310 K5721, ko tagad darīt? Vai visu izdarīju pareizi - vai varēju iegrāmatot paveiktos darbus uzreiz , pēc to izpildes, nesaņemot samaksu par darbiem un klienta parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu vai arī man vajadzēja gaidīt, kamēr klients paraksta pieņemšanas nodošanas aktu un tikai tad iegrāmatot darījumu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu paskaidrojam, ka Gada pārskatu likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk – saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Gada pārskatu likuma 21.pants nosaka, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488) nosaka kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 29.punktā noteikto ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem novērtē un uzskaita katram līgumam atsevišķi saskaņā ar līguma nosacījumu izpildi. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 112.punktā noteikto ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos iekļauj sākotnēji paredzēto ieņēmumu summu (atbilst līgumcenai) un tās korekcijas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 122.un 123.punktā noteikto summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Ja darbuzņēmējam ir finansiālas saistības pret pasūtītāju, piemēram, sakarā ar saņemtu avansa maksājumu summu, viņš tās norāda attiecīgajā kreditoru parādu postenī. Ja rodas šaubas par to, ka tiks saņemta summas samaksa, kas iepriekšējā pārskata gadā tika iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumu nedrošiem parādiem. Ņemot vērā minēto, būvlīguma darbuzņēmējam (celtniecības uzņēmumam) ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumiem grāmatvedības uzskaitē jāiekļauj tad, kad pakalpojums veikts, vērtībā, kas atbilst līgumā noteiktajai cenai. Pasūtītāja nesamaksāto summu par izpildīto pakalpojumu, norādot bilancē atbilstošā posteņu grupas „Debitori” postenī un gadījumā, ja rodas šaubas par iespēju, ka pasūtītājs veiks samaksu par sniegto pakalpojumu, šīs summas apmērā veidojot uzkrājumus nedrošiem parādiem. Tātad uzskatām, ka aprakstītajā situācijā, atzīstot ieņēmumus, jūsu sabiedrība ir rīkojusies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Attiecībā par pievienotās vērtības nodokli paskaidrojam, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 8.panta otrā daļa nosaka, ka pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Savukārt Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 162.punkts nosaka, ka likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama būvniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem vai par kopējo darbu izpildi saskaņā ar noslēgto līgumu, vai ar brīdi, kad saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši likuma 8.panta ceturtajai daļai apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.¹ vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma. Turklāt likuma 8.panta 4.³ daļa nosaka, ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Tādējādi, aprakstītajā gadījumā apliekamās personas pienākums bija par būvniecības darbiem, kas veikti nepārtraukti ilgstošā laika periodā izrakstīt nodokļa rēķinu par periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Saskaņā ar likuma 12.panta 1.⁵ daļu, ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, tad nodoklis maksājams valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu, bet ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja nav saņemta atlīdzība par darījumiem, kas veikti nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodoklis maksājams budžetā ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka minētajā gadījumā apliekamās personas pienākums bija par būvniecības darbiem, kas veikti nepārtraukti ilgstošā laika periodā, izrakstīt nodokļa rēķinu atbilstoši likuma 8.panta 4.³ daļai un iemaksāt valsts budžetā nodokli, ievērojot likuma 12.panta 1.⁵ daļas nosacījumus, kā arī minētos darījumus uzrādīt attiecīgajā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

Skaidrojums par paveikto, bet klienta neapmaksāto celtniecības darbu iegrāmatošanu

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €