Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis.
Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas.
Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību.
Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 „Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi” (Muitas kodekss) normu interpretācija. EST ir uzsvērusi, ka Muitas kodeksa 221.panta 3.punktā ir paredzēts termiņš, kuram beidzoties, parādniekam vairs nevar nosūtīt paziņojumu par muitas parādu. Senāts līdz ar to uzdod jautājumu, vai šis termiņš būtu attiecināms arī uz galvotāju. Noraidošas atbildes gadījumā Senāts lūdz skaidrot, vai tādā gadījumā uz galvotāju būtu jāattiecina dalībvalsts tiesību normas (tātad arī termiņi), kas regulē lēmumu izpildi. Visbeidzot, ja arī uz otro jautājumu atbilde būtu noraidoša, Senāts lūdz skaidrot, vai uz galvotāju ir attiecināma no tiesiskās noteiktības principa izrietošā prasība ievērot saprātīgu noilguma termiņu.
Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem.
