Sociālā nodrošinājuma likums varētu pasargāt no Brexit sekām
Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES.
Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.
Likumprojekts „Sociālā nodrošinājuma likums saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma”, kas 12. februārī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvert detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu.
Tas, cita starpā, paredz, ka tiesībām uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams pensijas piešķiršanai (šobrīd nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi) ņemt vērā līdz 2019. gada 29. martam uzkrātos apdrošināšanas periodus Apvienotajā Karalistē. Pensiju aprēķinās tikai par apdrošināšanas stāžu Latvijā, ja tiesības uz pensiju rodas, summējot apdrošināšanas periodus Latvijā un Apvienotā Karalistē.
Apvienotajā Karalistē dzīvojošajām personām turpinās izmaksāt pensiju un atlīdzību.
Latvijā dzīvojošajām personām, kurām ir piešķirta vecuma pensija, summējot apdrošināšanas periodus Latvijā un Apvienotajā Karalistē, gadījumā, ja tiks pārtraukta pamata Apvienotās Karalistes vecuma pensijas izmaksa, no valsts pamatbudžeta noteiks piemaksu līdz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram.
Apvienotajā Karalistē dzīvojošām personām, kuras Latvijā līdz 2019. gada 29. martam būs cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība, būs tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu.
Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri no 2019. gada 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim pārcelsies no Apvienotās Karalistes uz dzīvi Latvijā, tiks noteikti atviegloti nosacījumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanai.
Kamēr administratīvajai sadarbībai Apvienotajā Karalistē nebūs noteikta kompetentā iestāde, cilvēkiem personīgi vai, izmantojot elektroniskās saziņas iespējas, būs jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai iesniegu pieprasījumus un nepieciešamos dokumentus sociālo pakalpojumu piešķiršanai un to nodrošināšanai. Tostarp arī Apvienotās Karalistes iestāžu izdotos dokumentus.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES - 2019. gada 30. martā. No šī datuma vairākās tiesiskās situācijās tiek paredzēts pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim (izņemot attiecībā uz pensijām). Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāapstiprina Saeimā.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.